Viņš skaidroja, ka tādējādi apdrošinātāja izmaksātā kompensācija par ceļu satiksmes negadījumā cietuša auto remontu tiktu izmantota konkrētam mērķim un tiktu mazināta iespēja, ka nauda ieplūst ēnu ekonomikā.
"Var būt izņēmuma gadījumi, kad automašīna pēc ceļu satiksmes negadījuma ir norakstāma, tad var izmaksāt kompensāciju, tomēr kopumā nauda būtu jānovirza konkrētam mērķim, nevis vienkārši izmaksājama auto īpašniekam," teica Gailis.
Uz jautājumu, vai noteikt, kādiem mērķiem tērēt izmaksāto atlīdzību, kas gadījumā nav apdrošinātāju kompetence, Gailis uzsvēra, ka apdrošināšana ir tāds pats privāts bizness kā remonta veikšana, kur valda liela konkurence.
"Tāpat kā Latvijā ir pārāk daudz autoservisu, mūsu valstī ir arī pārāk daudz apdrošinātāju. Problēma arī ir tā, ka patērētāji nezina savas tiesības, jo viņi neiebilst pret to, ka nav iespējas izvēlēties, kur remontēt auto. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis sūdzības par nekvalitatīvi veiktu remontu, bet nav saņēmis sūdzību par to, ka patērētājam nav ļauts izvēlēties remonta iestādi," norādīja LAVRA vadītājs.
Tajā pašā laikā Gailis atzina, ka apdrošinātāji neietekmējot auto virsbūvju remonta darbnīcu cenu politiku. "Apdrošinātājs nenosaka, ka auto remontētājam spēkrats būs jāremontē par desmit latiem. Konkurences apstākļi, lielais auto skaits uz lielo autoservisu skaitu un kompensācijas izmaksa skaidrā naudā ir tik ļoti samazinājusi darba apjomus, ka servisi paši vēršas pie apdrošinātājiem un piedāvā darbu veikt par zemākajām cenām. Rezultātā uzņēmums, kas vēlas strādāt pareizi, nav konkurētspējīgs," uzsvēra Gailis.
Jau ziņots, ka automašīnu īpašnieki par apdrošinātāja izmaksātu atlīdzību avārijā cietuša auto remontam nereti "iegādājas zābakus", norādīja apdrošināšanas sabiedrības If valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.
Viņš stāstīja, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā ir noteikts legāls veids, kā veicināt ēnu ekonomiku.
Likums nosaka, ka avārijas rezultātā cietuša auto īpašniekam apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izmaksā naudas summu, kas atbilst zaudējumu aprēķinā norādītajai zaudējumu summai bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī pastāv iespēja, ka auto īpašnieks saremontē transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam rēķinu par auto remontu un maksājumu apliecinošu dokumentu par rēķina samaksu.
Morozovs norādīja, ka, izmaksājot atlīdzību pirms remonta veikšanas, pastāv iespēja, ka auto īpašnieks saņemto atlīdzību neiztērē tam paredzētam mērķim, proti, auto tiek saremontēts par daudz mazāku cenu, bet pārējā nauda tiek iztērēta.
If vadītājs uzsvēra, ka nereti avārijā cietis auto tiek remontēts servisā, kas, taupot izmaksas, nemaksā nodokļus, līdz ar to apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība nereti nonāk ēnu ekonomikā.
Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācija ir dibināta 2009.gada 13.maijā ar mērķi apzināt Latvijas komercreģistrā reģistrētās un nepieciešamās atļaujas ieguvušās auto virsbūvju remontu darbnīcas, materiālu izplatītājus, kā arī iekārtu un instrumentu piegādātājus. Patlaban asociācijā darbojas 20 biedri no visiem Latvijas novadiem.
LAVRA sadarbībā ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju šogad nāca klajā ar iniciatīvu - auto virsbūvju remontētāju sertificēšana, ar ko plānots apkarot ēnu ekonomiku nozarē.