Asociācijas: Būvniecības pamatnostādnes nepiemin dažas būtiskas problēmas

Atzīstot, ka politikas plānošanas dokumentā detaļas varētu arī neiekļaut, cerības tiek liktas uz rīcības plānu, ko EM sola gatavot pēc dokumenta pieņemšanas valdībā un kura tapšanā nozares profesionāļi vēlas piedalīties.Darbos atšķiras Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzsver, ka "būvniecības sakārtošana nav iedomājama bez sadarbības ar būvnieku asociācijām", un ierosinājis parakstīt sadarbības memorandu, kas saskaņā ar pamatnostādnēm ietvers valsts un deviņu profesionālo nevalstisko organizāciju (NVO) apņemšanos sadarboties godīgas konkurences un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā. Par vienu punktu parakstāmajā dokumentā gan bijis jāpacīnās, Dienai stāsta Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Pēc EM Būvniecības departamenta redakcijas no projekta bija izņemts punkts par valsts funkciju deleģēšanu NVO. Tas ir ļoti būtisks, jo uz departamenta nespēju novērst haosu nozarē regulāri norāda tirgus dalībnieki. K.Gerharda iniciatīva, ko asociāciju vadītāji vērtē atzinīgi, gan ir pretrunā ar pamatnostādņu projektā apšaubīto Būvniecības padomes lietderību, kur pārstāvētas ne tikai profesionālās NVO, bet arī kvalitātes kontroles institūcijas un pašvaldības. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume labi iecerētās konsultatīvās padomdevēju institūcijas faktiskā bezdarbībā vaino ierēdņus, kas visai negribīgi uzklausījuši tās ieteikumus. Viņš piekrīt, ka padome jāreorganizē un jāpapildina ar profesionāļiem, turklāt "tās lēmumiem jākļūst saistošiem valdībai".Neminētās problēmas Būvniecības pamatnostādņu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un efektīvas būvniecības nozares attīstību, vēsta dokumenta pamatojums. Projekts min trīs galvenos darbības virzienus — samazināt administratīvos šķēršļus, pārskatot būvniecības procesu un publisko iepirkumu kārtību, precizējot dalībnieku atbildību un pienākumus, palielinot nozares asociāciju lomu; pilnveidot kontroli, ieviešot vienotu informācijas sistēmu; veicināt būvnieku izglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu. Lai arī pamatnostādnēs minētie problēmu loki daudz neatšķiras no būvnieku NVO nesen Valsts prezidentam, premjeram un ekonomikas ministram atklātā vēstulē nosūtītajiem priekšlikumiem nozares sakārtošanai, situācija nav parādīta pilnībā un trūkst konkrētu risinājumu, BASP dalībnieku viedokli pauž V.Birkavs. "Nav minēta Būvkomersantu reģistra sakārtošana. Ministrija to acīmredzot uzskata par atrisinātu, tomēr šī problēma nekur nav pazudusi," teic nozares pārstāvis. _Diena _jau rakstīja, ka nepilnīgās likumdošanas un nepietiekamās uzraudzības dēļ ar vienu profesionāla būvinženiera sertifikātu varēja nodibināt pat vairākus desmitus būvfirmu, kuru darba kvalitāti vienam speciālistam nav iespējams garantēt. Pamatnostādnēs nav risināta nodokļu nomaksa un nelegālā darbaspēka jautājums, kam krītošā tirgus apstākļos ir jauna izpausme, proti, pasūtījumu ir mazāk, nežēlīgās konkurences apstākļos parādās dempings, kas piespiež izmantot nelegālo darbaspēku, lai samazinātu izmaksas, skaidro V.Birkavs. Precīzi nav formulēts valsts aparāta samazināšanas nolūks, deleģējot funkcijas NVO, par ko runāts vairākus gadus. Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš atzīst, ka "vispārīgus lozungus nozares sakārtošanai dzird jau kuro gadu". Viņš uzsver, ka EM un NVO sadarbībā jāizveido "tāda likumdošana, lai nekārtības nozarē reiz izbeigtu". Par svarīgāko problēmu V.Puriņš uzskata ieilgušo haosu valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos, ko "katra iestāde rīko pa savam, bieži nolikumu izveidojot jau iepriekš noteiktam pretendentam". Kā norāda M.Straume: "Nav korekti kā ikdienišķi pozitīvu parādību izcelt iespēju vienlaikus projektēt un būvēt, zinot, ka tas būvniecības izmaksas palielina par 10—15%. Šo formu drīkstētu pielietot tikai izņēmumu gadījumos, ja būvnieks ir augstas profesionalitātes."Prasa rīcību Pamatnostādnēs tikai garāmejot pieminēts jaunceļamo objektu izdevīguma kritērijs ekspluatācijas laikā, secina M.Straume. "Daudz runājam par gaidāmo enerģētisko krīzi, bet neko nedarām energoefektivitātes paaugstināšanai, lai vismaz jaunceļamās ēkas pasūtītājus neizputinātu," secina būvinženieru vadītājs. Pamatnostādnēs nav minēta arī topošā Eiropas būvniecības tehnoloģiskā platforma, kas nozares nākotnes attīstībai paredz virzību uz ilgtspējīgiem standartiem nākamajos 30 gados. Nav risināta arī darba ražīguma problēma, kas saistīta ar valdības politiku, lai uzņēmēji varētu plānot investīcijas jaunās tehnoloģijās, uzskaita V.Birkavs. Pamatnostādņu izpildei EM sola katriem diviem gadiem izstrādāt rīcības plānu, kurā detalizēti noteiks darbus, to izpildes termiņus, atbildīgās institūcijas un finansējumu. Kā norāda V.Birkavs, plāna sagatavošanā jābalstās uz NVO priekšlikumiem, kuru pirmais variants EM tika iesniegts jau pirms gada, taču nesagaidīja nekādu reakciju no ierēdņu puses. Nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka rīcības plāna izpildei jānodibina stingra kontroles komiteja.