Pirmā saistīta ar augošajām īpašumu cenām, kas rada bažas par sekojošu kritumu būvniecības tirgos. Otra - ar augsta riska hipotekārajiem kredītiem, kas pēdējos gados kļūst arvien izplatītāki un ir nonākuši pat Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzmanības lokā.
Eiropas riska zonas
Kā Diena jau rakstīja, ASV nedienas nekustamā īpašuma tirgū sākās, jo pēdējos gados ļoti plaši tika izsniegti augsta riska hipotekārie kredīti. Tos varēja saņemt ļaudis ar zemākiem ienākumiem, kas tradicionālajiem kredītu veidiem nekvalificējās. Tomēr nepietiekamā kontrole, vērtējot, vai kredītu ņēmēji tiešām būs spējīgi tos atmaksāt, kā arī procentu likmju kāpums ir novedis pie tā, ka vairāk nekā divus miljonus amerikāņu var izlikt no nesen iegādātajām mājām.
Arī Eiropā pēdējos gados ir vērojams gan nekustamo īpašumu cenu kāpums, gan kreditēšanas bums. Nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate padomes priekšsēdētājs Viktors Savins uzsver: "Īpašumu cenas ir cēlušās visā Eiropā un ne tikai. Vienīgās valstis, kur pēdējos gados nav pieauguma, ir Vācija un Japāna."
Līdz šim skaļākās bažas par straujo īpašumu cenu pieaugumu un iespējamajiem draudiem ekonomikai pauduši spāņi un īri. Dati liecina, ka Spānijā kopš 2000.gada mājokļu cenas ir cēlušās vairāk nekā divas reizes. Tikmēr lielākās Spānijas kredītiestādes mierina, ka augsta riska kredīti veido mazāk par 1% no kopējā mājokļu aizdevuma tirgus. Taču mājokļu būvniecība Spānijā ir uzņēmusi tādus tempus, ka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu ir tikai laika jautājums. Nākamais solis būs īpašumu cenu kritums un lejupslīde būvniecības nozarē. "Draudi atkarīgi no tā, cik lielā mērā atdzisīs nekustamā īpašuma tirgus un cik daudz strādājošo paliks bez darba un nespēs atmaksāt tos pašus hipotekāros aizdevumus," aģentūrai Reuters sacīja Madrides Kārļa III universitātes profesors Mikels Tapia.
Arī Īrijā būvniecības nozare patlaban dod ap 15% no valsts ienākumiem un nodarbina ap 12% strādājošo. Tādēļ pieprasījuma samazināšanās pēc mājām augošo cenu dēļ var būtiski ietekmēt gan valsts ekonomiku kopumā, gan tās iedzīvotājus.
Tikmēr Lielbritānijā sākušās skaļas diskusijas par augsta riska kredītiem un to, vai daudzus angļus nevar piemeklēt ASV scenārijs. "Rietumeiropā ir plaši saradušās nebanku finanšu kompānijas, kas piedāvā kredītus ar vieglākiem nosacījumiem nekā bankas. Taču ir problēmas ar viņu uzraudzību. Ne velti Eiropas Savienībā pašlaik strādā pie uzraudzības unificēšanas," uzsver SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
Aģentūra Reuters Lielbritānijas mājokļu kredītus sākusi dēvēt par bumbu ar laika degli, jo cilvēki aizņemas arvien lielākas summas uz arvien garākiem termiņiem un uzkrāj arvien mazāk, cenšoties uzlabot savus sadzīves apstākļus. Taču rezultātā pēc aiziešanas pensijā daudzi vairs nav spējīgi turpināt kredītu atmaksu. Nākamās pensionāru paaudzes tas var skart vēl smagāk nekā tagadējo.
Trauksmes zvani Latvijā
Arī Latvijai ir visas pazīmes, lai nekustamo īpašumu jomā tā tiktu uzskatīta par Eiropas riska zonu - mājokļu cenas aug strauji, arī finanšu kompānijas, kuras nepakļaujas bankām noteiktajiem uzraudzības kritērijiem, kļūst arvien agresīvākas. Tomēr eksperti uzsver, ka Latvijā situācija nedaudz atšķiras, tādēļ vilkt tiešas paralēles ar Rietumeiropas valstīm ir pārsteidzīgi.
Neraugoties uz brīdinājumiem par "burbuli" nekustamā īpašuma tirgū, Latvijā pieprasījums pēc jauniem mājokļiem nemazināsies. "Latvijā nav paredzams, ka pieprasījums varētu samazināties - mums pa 60 gadiem dzīvojamajās platībās iekrājies milzīgs deficīts," skaidro V.Savins, atgādinot, ka Latvijā ir daudz mazāka vidējā dzīvojamā platība uz vienu cilvēku nekā Eiropā.
Citādi ir ar finanšu sektoru. Bankas tiekot uzraudzītas stingri, taču līzinga kompānijas, lombardus vai firmas, kas ir galvenie augsta riska kredītu izsniedzēji, neviens sistemātiski neuzrauga, uzsver A.Vilks. "Ja bankas kļūs konservatīvākas, prasīs lielāku klientu līdzdalību mājokļu finansēšanā, tad nebanku sektoram tūliņ būs "auditorijas" pieaugums," viņš prognozē. Tiesa, Diena jau rakstīja, ka līdz šim zināmā mērā savā vaļā dzīvojošajiem, bet pietiekami aktīvajiem patēriņa kreditētājiem - lielākoties lombardiem un ar bankām nesaistītajiem līzinga devējiem - jau drīzumā varētu būt virsuzraugs.
Patlaban banku pārstāvji gaida no nākamā gada iecerēto Kredītreģistru, kurš atklātu - cik cilvēku, ņemot vairākus kredītus vienlaikus, ir uzskatāmi par "riska zonu". Diena jau rakstīja, ka sākotnēji tajā būs dati par banku, apdrošināšanas sabiedrību un banku līzinga kompāniju klientiem. Sakārtojot patlaban neuzraudzīto patēriņa kreditēšanas tirgu, varētu sākt runāt par šī finanšu tirgus segmenta dalībnieku iekļaušanu reģistrā.
Valūtas fonds satraukts
Tikmēr SVF jau brīdina, ka pasaulē pieaug kredītu riski, jo pēdējā laikā, pieaugot pasaules tautsaimniecībai, strauji attīstās kredītu atvasinājumu vai paaugstināta riska aizdevumu tirgus, ko veido galvenokārt firmu izsniegtie hipotekārie vai patēriņa kredīti. "Viens no jautājumiem, kurus mēs uzdodam sev, ir - kas notiks, ja ekonomikā būs lejupslīde. Mēs uzskatām, ka šie jaunie finanšu instrumenti nav pārbaudīti ilgstošas lejupslīdes vai nopietnu ekonomisku satricinājumu apstākļos," konferencē par kredītu tirgiem brīdinājis SVF Monetāro un kapitāla tirgu nodaļas direktors Haime Karuana.
SVF pētnieki arī uzver, ka hipotekāro kredītu tirgi un nekustamo īpašumu cenas ir savstarpēji saistīti. No vienas puses, īpašumu cenu pieaugums var palielināt pieprasījumu pēc kredītiem, jo, lai iegādātos īpašumus, cilvēkiem vajag vairāk naudas. Turklāt, jo īpašums vērtīgāks, jo bankas ir ieintersētākas to iegādi kreditēt. No otras puses - īpašumu cenu celšanos var ietekmēt viegli pieejami kredīti. Ja cilvēki vienkārši, ar izdevīgiem nosacījumiem var saņemt kredītus, rodas arvien lielāks pieprasījums pēc īpašumiem un to cenas palielinās.