Plānots, ka punktu dokumentam vajadzētu pielikt jau rudenī, lai 2008.gada sākumā to atrādītu UNESCO un, iespējams, iegūtu akceptu, par ko patlaban rodas šaubas. Ja koncepcija tiks apstiprināta, varēs sākties vērienīgā Pārdaugavas teritoriju attīstība. Tas, vai līdzīgi kā daudzviet pilsētā, arī šeit būvniecība notiks uz infrastruktūras rēķina, pagaidām nav skaidrs. Investori gan solās to neaizmirst.
Pilsēta vēl analizē, cik augstu apbūvi atļaut Daugavas kreisajā krastā,
tikmēr attīstītāji apvienojas, lai panāktu savu.
Diena jau ir rakstījusi, ka līdz ar Rīgas pilsētas attīstības plāna pieņemšanu 2005.gada decembrī, pašvaldībā sāka darbu pie koncepcijas izstrādes kreisā krasta posmam no plānotā Ziemeļu šķērsojuma pie Podraga līdz Salu tiltam pilsētas dienvidu daļā, jo to lūdza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Sākotnēji un arī tagad visvairāk diskusiju izraisīja tieši Ķīpsalas dienvidu galā paredzētā attīstība. Tā paredz, ka teritoriju ap Hansabankas administratīvo ēku un Preses namu intensīvi apbūvēs ar 25-50 stāvu augstām ēkām. Patlaban zaļo gaismu grandiozajiem plāniem gaida jau vismaz piecu projektu autori. Viņi - firmas Hanner, Pro Kapital, Vertikālā Pasaule, YIT Celtniecība un Manutent, izveidojuši apvienību Jaunais Rīgas centrs (JRC), kuras mērķis ir "Rīgas dinamiska un harmoniska attīstība".
UNESCO faktors
Ko tas nozīmē? Gan paskatoties uz koncepciju, gan pēc sarunas ar apvienības pārstāvjiem, top skaidrs, ka pārsvarā runa ir par augstceltnēm. No JRC pārstāvja un firmas Hanner valdes locekļa Jura Dreimaņa teiktā izriet, ka attīstībai ir jābūt laikmetīgai un tādai, kas apstiprinātu Rīgas kā visu triju Baltijas valstu centra nozīmi, ko varot panākt ar kvalitatīvām augstceltnēm.
Rīgas vērtības
Rīgas vēsturiskais centrs Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauts 1997.gadā
Rīgas vēsturiskā centra īpašas nozīmes universālās vērtības ir:Šā gada 4.jūlijā vēsturiskā centra siluetam un panorāmai tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme *
- salīdzinoši labi saglabājusies viduslaiku un vēlāko laiku pilsētas
- plānojuma struktūra ar viduslaiku apbūvi
- jūgendstila arhitektūras daudzums un kvalitāte
- XX gadsimta koka arhitektūra
- UNESCO Pasaules mantojuma centrs uzskata, ka Rīgas vēsturiskā centra sevišķā vērtība ir vecpilsētas siluets
* Eiropas mantojuma saraksts ir balstīts uz Eiropas kultūras vēsturi, tā atšķiroties no UNESCO Pasaules mantojuma saraksta, kura mērķis ir aizsargāt un popularizēt pieminekļus un vietas ar universālu vērtību.
Tomēr tieši pret tām Ķīpsalas dienvidu galā iebilst UNESCO, bažījoties, ka intensīvā augstbūvju koncentrācija varētu izjaukt pilsētas silueta uztveršanu no dažādiem skatu punktiem. Nule notikušajā UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 31.sesijā organizācija koncepciju īpaši nekritizēja, jo gaida, kad līdz nākamā gada 1.februārim saņems dokumenta galīgo variantu un tad solās to pamatīgi izvērtēt.
VKPAI vadītājs Juris Dambis uzskata, ka UNESCO nostāja ir pārāk strikta: "Pilsētai ir jāļauj attīstīties, un tur var būt arī augstceltnes, taču tām ir jābūt kvalitatīvām." Viņam piekrīt arī Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe. Abi iepriekš un tagad jautāti, vai viņus nebaida UNESCO draudi izslēgt Rīgu no Pasaules mantojuma saraksta, pauž, ka "tas, protams, nav mūsu interesēs". Tieši tāpēc svarīgi esot kompromisi, saka J.Dambis, nenoliedzot, ka priekšā vēl diezgan smagas sarunas.
Satiksme pēc tam
Jautājums, kas tieši saistīts ar to, cik augsta apbūve šajā Pārdaugavas vietā varēs būt, ir infrastruktūra. Tieši tā, redzot arvien pieaugošo sastrēgumu problēmu Rīgā, rada bažas lielā daļā pilsētnieku. Ne velti pēc koncepcijas publiskošanas pagājušajā vasarā tika izveidota sabiedriskā organizācija Daugavas kreisā krasta kustība, kas iebilda gan pret haotisko augstbūvju izvietojumu, gan šim rajonam draudošajām satiksmes problēmām.
To, ka tā varētu būt problēma apzinās arī J.Dreimanis, sakot, ka attīstītāji ir pārrunājuši arī šo jautājumu un ir gatavi nākt pilsētai pretī un daļu infrastruktūras izveides finansēt. To, cik liela varētu būt līdzdalība, viņš nevēlējās komentēt: "Koncepcija vēl nav apstiprināta, nezinām, cik augsta apbūve tur būs atļauta, līdz ar to nevaram veikt aprēķinus, ar cik lielu automašīnu pieplūdumu tur jārēķinās."
Patlaban atbildes uz to nav arī RD satiksmes departamentā. Tā preses sekretāre Ieva Prauliņa stāsta, ka departaments nav tur pasūtījis nekādus pētījumus, taču burtiski pēdējās dienās esot saņēmuši izvērtēšanai attīstītāju veiktu pētījumu. Tā kā atzinuma sagatavošana varētu aizņemt pāris dienu, arī plašāka informācija varētu būt tikai nedēļas vidū.
Applūšana otršķirīga
Lai gan pavasara vētrā Āgenskalna līča malā noplūda Da Vinci projekta pamati, nav skaidrs, cik nopietni tas ietekmēs te paredzēto būvniecību. Neskaidrs tas ir tāpēc, ka patlaban dažādi tiek interpretēts Satversmes tiesas lēmums par Garkalnes pagasta plānojuma atcelšanu, kas paredz, ka aizliegts celt ēkas un būves vietās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados. Tomēr, kā skaidro sabiedrības par atklātību Delna pārstāve Aiga Grišāne, šeit tai nevajadzētu būt problēmai, jo lēmums vienādi neattiecas uz pilsētām un lauku teritorijām.
A.Grišāne gan uzsver ko citu - pilsētā patlaban pilnībā netiekot domāts par meliorāciju, kas gan varētu radīt problēmas. Pēc RD vides komitejas vadītāja Daiņa Īvāna (LSDSP) teiktā, šādas problēmas jau esot Krasta ielā, jo intensīvās apbūves rezultātā, kam pamatā nebija nekādas meliorācijas, citiem tagad pludojot pagrabi, pārpurvojoties pagalmi. Lai to labotu, domē jau divus mēnešus strādājot darba grupa: "Domāju, ka uz gada beigām tiks sagatavota koncepcija, kas paredzēs, ka turpmāk jebkuram attīstītājam, arī pilsētai, būs jāveic meliorācija."