Kāinformēja Satiksmes ministrijā, jautājumi, kas saistīti ar teritoriālo plānošanu, esot komplicēti, tāpēc visām partnervalstīm būtu jāveic nepieciešamie centieni, lai teritorijas plānošanas procesus šai dzelzceļa līnijai pabeigtu līdz 2015.gadam.
Šīs aktivitātes paredzētas ministru parakstītajā nolīgumā par sadarbību starptautisko dzelzceļa pasažieru un kravas pārvadājumu jomā, kā arī vienošanās par Rail Baltica projekta tālāko virzību.
Nolīgums, kurš izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, paredz attīstīt un uzlabot ekonomisko, administratīvo un tehnisko sadarbību starptautiskā dzelzceļa transporta jomā. Tas veicinās vienotību noteikumos, standartu, procedūru un organizācijas metožu izmantošanā attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu, personālu, infrastruktūru un palīgdienestiem, kā arī sekmēs sadarbību projekta Rail Baltica ieviešanā.
Ministri vienojās, ka ir svarīgi uzaicināt Poliju pievienoties projektam, lai pilnībā īstenotu jauno Rail Baltica koridoru, uzsverot nepieciešamību koordinēt īstenošanas pasākumus visā līnijā starp Tallinu un Varšavu. Tika nolemts arī aicināt ES koordinatoru nekavējoties sākt sarunas, lai panāktu vienošanos par koordinēšanu, ņemot vērā visus Rail Baltica projekta aspektus.
Savukārt kopuzņēmuma, par ko vienojās Ministru prezidenti viņu kopīgajā paziņojumā, izveidei jau nākamā gada janvārī paredzēts izveidot īpašu darba grupu ar diviem pārstāvjiem no katras valsts, un šai grupai jāizstrādā detalizēti plāni par kopuzņēmuma vadības struktūru, juridisko statusu, akcionāru līgumu, finanšu jautājumiem un darbības izmaksām, koordināciju īstermiņa un ilgtermiņa darba plānos.
Atbalstot šīs darba grupas aktivitātes, jāveic izpēte, ko līdzfinansē Eiropas Savienība saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu (2007-2013), lai sagatavotu detalizētu dokumentāciju par "Rail Baltica" kopuzņēmumu. Savukārt turpmākai projekta koordinēšanai kopumā jāizveido starpministriju koordinācijas grupa vismaz vecāko ierēdņu vadībā.
Kā ziņots, Eiropas Komisija oktobrī publiskoja sarakstu ar Eiropas nozīmes transporta projektiem, kurus nākamajā finansēšanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam varētu atbalstīt no ES jaunās programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai "Savienojot Eiropu".
Šajā sarakstā ir paredzēta arī jaunas Eiropas platuma sliežu līnijas izbūve no Varšavas līdz Tallinai. Programmas kopējais apjoms ir 50 miljardi eiro (35 miljardi latu), no kuriem 31,6 miljardi eiro (22,12 miljardi latu) paredzēti transporta projektiem.
Rail Baltica realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija Aecom Ltd. ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā.
Rail Baltica projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļa tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.