Lūgts novērtēt Krājbankas aktīvu vērtību un cenu, Brazovskis norāda, ka bankas finanšu rādītāji ir sliktāki, ja salīdzina ar konkurentiem.
"Ja Latvijas Krājbanku aplūko salīdzinājumā ar citām Latvijā esošajām tīkla bankām - visām, kurām ir filiāļu tīkls, - protams, ka "Latvijas Krājbankas" finanšu rādītāji visos segmentos tomēr ir sliktāki. Ja atnāk kāds privātais ieguldītājs, tad skaidrs, ka pirmais uzdevums ir padarīt rādītājus tādus, lai tie būtu vismaz vienā līmenī ar konkurentiem," skaidro eksperts.
"Ja rādītāji jāizveido tā, lai tie būtu vienā līmenī ar konkurentu rādītājiem, veicot visas investīcijas, ieguldījumus, samazinājumus, uzlabojumus, - man šķiet, ka šādos apstākļos Latvijas Krājbankas tirgus vērtība varētu būt kādi 50-60 miljoni latu."
Kā ziņots, 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu KPMG Baltics, bet kā Krājbankas pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
Administratora pārstāvis Jānis Ozoliņš žurnālistiem pēc sprieduma pasludināšanas sacīja, ka viens no darbības aspektiem ir apzināt bankas sanācijas iespējas, kā tas jau iepriekš izskanējis. Tas tiks darīts mēneša laikā, un šai laikā jāizstrādā arī sanācijas plāns. Ja to neizdosies paveikt un sanācija nebūs iespējama, tiks lemts par bankrota procedūras sākšanu un visu, kas ar to saistīts.
Viņš sacīja, ka pirmais, ko administrators tagad darīs, būs Krājbankas menedžmenta pārņemšana no pilnvarnieka. Paralēli tiks turpināts darbs pie bankas inventarizācijas.
Ozoliņš arī atzīmēja, ka nepieciešams apzināt tos potenciālos investorus, kas varētu būt gatavi naudu Latvijā ieguldīt, un ar to nodarbošoties auditors kopā ar FKTK.
Ar Krājbankas maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās FKTK, norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības. Atsevišķu pieteikumu iesniedza arī Rīgas dome, norādot, ka tās pretenzija pret banku ir desmit miljoni latu, bet banka uz pretenzijas iesniegšanu nekā nav reaģējusi.
Iepriekš Brazovskis norādīja, ka Krājbankas parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc FKTK pārstāvju tiesas sēdē sacītā, ir 474,5 miljoni latu.
Brazovskis sacīja, ka Latvijas Krājbankas kasē un korespondējošos kontos ir ap 20 miljoniem latu, bet nav pieejami 120 miljoni latu, kas izvietoti norēķinu kontos vai depozītos. Tāpat Latvijas Krājbankai ir prasījums pret tās mātesbanku Snoras, kas atzīta par bankrotējušu.
Tāpat Latvijas Krājbankai izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots Maskavas bankā - 68 miljonu ASV dolāru apmērā (apmēram 34 miljoni latu). Visiem šiem līdzekļiem Krājbanka patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.
Brazovskis žurnālistiem atzina, ka sanācijas gadījumā potenciālajam investoram būtu jārēķinās ar aptuveni 330 miljoniem latu, bet kopumā bankas darbības atjaunošanai varētu būt nepieciešami ap 700 miljoniem latu.
Pēc viņa teiktā, patlaban Noguldījumu garantiju fondam ir 335 miljonu latu prasījums pret banku, tāpat ap 200 miljonu latu prasījumi ir citiem kreditoriem.
Jau ziņots, ka FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.