Tā dati atklāj, ka Bulgārijā 2007.gada jūlijā-septembrī salīdzinājumā ar 2006.gada trešo ceturksni mitekļu cenas cēlušās par 30,6%, otrajā vietā bija Singapūra ar cenu pieaugumu par 27,6%, bet trešajā - Dienvidāfrika, kur mājokļi kļuva par 14,4% dārgāki.
Savukārt Latvijā mājokļu cenu pieaugums šogad trešajā ceturksnī palēninājās līdz 10,2% pretstatā 56,9% kāpumam pērn jūlijā-septembrī.
Pozīcijas krasi pasliktinājušās arī abām pārējām Baltijas valstīm, kas līdz šim bija straujāk augošo tirgu vidū - Igaunija cenu indeksā noslīdējusi no 5.vietas uz 20.pozīciju, jo šajā Baltijas valstī mājokļu cenas šogad trešajā ceturksnī pieauga tikai par 5,2% iepretim 16% pērn, bet Lietuva kritusies no 2. uz 18. vietu, cenu kāpumam šogad trešajā ceturksnī aprimstot līdz 5,6% pretstatā 20,3% pieaugumam pērn jūlijā-septembrī.
"Latvija, kas bija indeksa galvgalī pēdējos desmit ceturkšņus, tagad ir būtiski zaudējusi savas pozīcijas. Lai gan vairāk nekā 10% pieaugums būtu vērtējams kā visnotaļ respektabls, vairākos nekustamā īpašuma segmentos cenas ir sākušas kristies," norāda pētījuma autori.
Viņi secina, ka Rīgas mājokļu tirgū pašlaik vērojamas cenu samazinājuma tendences, kas skaidrojams ar pēdējos pāris gados notikušā fenomenālā cenu kāpuma korekciju, procentlikmju kāpumu maijā un izmaiņām likumos, kuru mērķis bija samazināt spekulatīvas investīcijas nekustamajā īpašumā.
Pēc "Knight Frank" datiem, Latvijas galvaspilsētā visvairāk esot kritušās vienistabas dzīvokļu cenas, bet privātmāju cenas saglabājoties stabilas.
"Tomēr patērētāju pārliecība par labvēlīgu ekonomikas un biznesa vidi ir samazinājusies, un nešaubīgi, ka stingrāku kreditēšanas nosacījumu ieviešana ir zināmā mērā ietekmējusi Latvijas tirgu. Transakciju apjoms ir samazinājies ar visiem nekustamā īpašuma veidiem, un mēs uzskatām, ka savrupmāju īpašnieki vienkārši nevēlas pārdot par zemākām cenām," raksta pētnieki.
Savukārt Igaunijā lielākie cenu kritumi bijuši mājokļiem jaunuzbūvētos namos, bet cenas mitekļiem Tallinas vecpilsētā un citos pilsētas centrālajos rajonos saglabājās salīdzinoši stabilas.
"Tikmēr pieaug cenas īres dzīvokļiem, kas liecina, ka pieprasījums pēc nekustamā īpašuma saglabājas augstā līmenī. Tomēr Igaunijā vietējie pircēji mājokļu augsto cenu dēļ, šķiet, ir izspiesti no tirgus, tāpēc ir spiesti īrēt dzīvokli, jo nekustamo īpašumu cenas ir sacēluši ārvalstu pircēji, kas plaši sapirkušies mitekļus Igaunijā," norāda "Knight Frank" pētnieki.
Pētījums arī atklāj, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, kas cieš no augsta riska hipotekārās kredītu krīzes, mājokļu cenu pieaugums šogad trešajā ceturksnī sarucis līdz 1,8% pretstatā 5,7% attiecīgā periodā pērn.
Pieaugums tomēr tika sasniegts, jo kritumu vidēji par 3% tādos štatos kā Mičigana, Kalifornija, Nevada un Masačūsetsa kompensēja cenu pieauguma turpināšanās Jūtas, Vaiomingas, Montanas, Ņūmeksikas un Vašingtonas štatā (vidēji +9%). Tikmēr salīdzinājumā ar otro ceturksni Savienotajās Valstīs mājokļu cenas pazeminājušās vidēji par 0,4%.
Savukārt Rietumeiropas reģionā uz indeksa pēdējām pozīcijām noslīdējušas tās valstis, kurās līdz šim bija vērojams mājokļu bums. Tas attiecināms uz Īriju, kur šogad trešajā ceturksnī cenas kritušās par 0,9% pretstatā 15% kāpumam pērn jūlijā-septembrī. Saņemtas arī ziņas, ka citā tā dēvētajā karstajā mājokļu tirgū - Spānijā - ir sācies brīvais kritiens, un šī Dienvideiropas valsts indeksā noslīdējusi no 12. līdz 19.pozīcijai.
Visā pasaulē vidēji mājokļu cenas šogad trešajā ceturksnī pieauga par 8,2% iepretim 9,6% pieaugumam pagājušā gada jūlijā-septembrī.
""Knight Frank" indekss atklāj, ka mājokļu cenu pieaugums visā pasaulē aprimst. Būtisks šādas tendences faktors ir pieaugošās procentlikmes, kā arī stingrāki kreditēšanas nosacījumi, kas ieviesti daudzās Eiropas valstīs," rezumē pētnieki.
Mājokļu cenu izmaiņas 2007.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada trešo ceturksni saskaņā ar "Knight Frank" pētījumu:
1. Bulgārija +30,6%
2. Singapūra +27,6%
3. Dienvidāfrika +14,4%
4. Īslande +13,8%
5. Jaunzēlande +11,8%
6. Horvātija +12,1%
7. Kanāda +11,7%
8. Norvēģija +11,7%
9. Zviedrija +10,9%
10. Lielbritānija +10,7%
11. Austrālija +10,3%
12. Latvija (Rīga) +10,2%
13. Honkonga +9,9%
14. Ķīna +8,8%
15. Indonēzija +7,2%
16. Somija +5,9%
17. Beļģija +5,7%
18. Lietuva(Viļņa) +5,6%
19. Spānija +5,3%
20. Igaunija +5,2%
21. Nīderlande +3,7%
22. Austrija +3,6%
23. Šveice +1,9%
24. Izraēla +1,7%
25. Ungārija +1,4%
26. ASV +1,8%
27. Japāna -0,5%
28. Īrija -0,9%
29. Vācija -3,4%