Būvmateriālu ražotāji audzē eksportu, tā kompensējot kritumu iekšējā tirgū

Otrs sāpīgākais jautājums būvmateriālu ražotājiem ir sliktais ceļu stāvoklis un rinda pie lielā noņēmēja - Krievijas - robežas. Lielajiem labi Ievērojams ražošanas un augošs eksporta apjoms fiksēts cementa un betona izstrādājumiem, celtniecības ķieģeļiem, dažādiem blokiem un apdares plāksnēm, rāda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (LBRA) Centrālajā statistikas pārvaldē saņemtie dati. Samazinās cementa un betona importa pārsvars pār eksportu, savukārt ķieģeļu un bloku ārējās tirdzniecības pozitīvā bilance nemainīgi turpina augt jau trešo gadu. Labākie panākumi pērn bijuši Sakret, Lodei, Tenax, uzskaita LBRA izpilddirektors Andris Trifanovs. Baltijas betons šogad atklāja jaunu paneļu un plātņu ražošanas līniju. Jaunu - trešo transportbetona ražotni atvēris Baltijas betonmix. Vērtējot iepriekš paustās bažas par atsevišķu ražotāju bankrotu, A.Trifanovs teic, ka lielie ražotāji turpinās strādāt, jo tos glābj eksports. "Mazie, visticamāk, nevis atklāti bankrotēs, bet pievienosies lielajiem, ja gribēs izdzīvot," paredz speciālists. Pašu spēkiem "Valsts atbalstu eksportam ne prasām, ne izmantojam," Dienai optimistiski saka Andris Vanags, SIA Sakret, sauso maisījumu ražošanas līdera, direktors. Jau vēstīts, ka šis uzņēmums pērn būtiski palielinājis eksportu, Baltijas un Skandināvijas tirgū piedāvājot pieprasītu un inovatīvu produktu paketes. "Mums atbalsts būtu gāzes cenas lēnāka celšana, kas tieši ietekmē ražošanas izmaksas un kopā ar inflāciju grauj eksportspēju," stāsta uzņēmuma vadītājs, "šogad kopumā valsts regulators akceptējis 50-70% dabasgāzes cenas kāpumu, šķiet, pat īsti nevērtējot monopolista Latvijas gāze pieprasījumu. Skandināvijas tirgus, kas mums ir viens no augošākajiem, akceptētu 3-5% cenas kāpumu, kā būs tagad - nezinu." A.Vanags gan uzteic labo sadarbību ar Latvijas vēstniecībām Ziemeļvalstīs un Igaunijā - tās palīdzot gan ar informāciju, gan rīko tikšanās ar potenciālajiem klientiem.Diena jau rakstīja, ka eksporta atbalstam Ekonomikas ministrija nākamgad sola izmaiņas nodokļu sistēmā, kā arī ieguldījumu fondu, kas palīdzēšot eksportētājiem iekarot riskantākus tirgus. A/s Lode mārketinga un pārdošanas direktora vietnieks Varis Lagzdiņš gan teic: "Nodokļu samazināšana būtu laba lieta, tomēr mēs būtu priecīgāki, ja valsts uzlabotu kopējo ekonomisko situāciju un ietekmētu energoresursu cenas, lai tās tik strauji neaug. Tās veido lielu pašizmaksas daļu, līdz ar dārgāku degvielu aug transportēšanas izmaksas. Ja to varētu apturēt, būtiski augtu uzņēmuma konkurētspēja ārzemēs." Ātrāk un atklāti Savukārt vietējā tirgū ražotājus kavē nemainīgi katastrofālie ceļi, kuri neuzlabojas no lielāka akcīzes vai transporta nodokļa, uzsver V.Lagzdiņš. "Nepārdomātie remonti rada sastrēgumus, kur mēs lieki tērējam degvielu un maksājam šoferim par stāvēšanu," stāsta uzņēmējs, "jau gadiem neatrisināta ir dīkstāve rindā pie Krievijas robežas. Ja katrs ministrs un ierēdnis tikai labi darītu savu darbu, rezultāti būtu labāki." Krievija līdz ar Igauniju un Poliju tradicionāli ir lielākie Lodes ķieģeļu noieta tirgi, kur uzņēmums kompensējot jūtamo kritušos vietējo pieprasījumu. A.Vanags uzskata, ka plānotā ieguldījumu fonda efektivitāte būs atkarīga no tā, "kas un kā šo naudu apsaimniekos". "Ja tas būs ierēdnis, kas nav konsultējies ar galvenajiem eksportētājiem dažādās nozarēs par vajadzīvo naudas apjomu un pielietojumu, tam nebūs jēgas," domā Sakret direktors. "Naudas dalīšana projektu veidā ir ilga un neefektīva, jo pieprasītos līdzekļus var dabūt pāris gados, kad tas jau ir par vēlu. Eksporta atbalstam jābūt ātram, reaģējot uz konkrēta eksportētāja, turklāt ar vairāku gadu pieredzi, grūtībām. Jāizslēdz arī iespēja speciāli šādas naudas iegūšanai dibināt jaunu uzņēmumu, jo tā atkal var attapties, ka nauda iztērēta, bet labuma no tā nav."