Latvijas iedzīvotāji labprāt mājotu privātnamos, taču attīstībai jāsakārto infrastruktūra un jāceļ kvalitāte.
Privātmāju tirgus potenciālu apliecina nekustamā īpašuma attīstītājas kompānijas Stone Development (SD) šogad veikts pētījums par šī tirgus segmenta tendencēm, kas rāda augošu pircēju interesi par iespējām iegādāties namu jaunā ciematā vai būvēt to uz sava zemesgabala. Tirgus attīstībai patlaban trūkst skaidras mājokļu politikas, kas ļautu pašvaldībām veidot ciematu būvei vajadzīgo infrastruktūru - ceļus, sadzīves komunikācijas, sociālo, izglītības un kultūras iestāžu tīklu, teic Dienas aptaujātie tirgus zinātāji.
Būvēt grib vairāk
Māju ciematā vai paša būvētu namu par dzīvesvietu cilvēki parasti vēlas tad, kad nodibinājuši ģimeni, sakrājuši finansiālu pamatu un, noguruši no urbānās vides, vēlas baudīt dabas tuvumu, secina I.Metnieks. "Latvijā pieprasījums pēc šādām mājām ir liels, to nosaka gan mūsu valsts iedzīvotāju mentalitāte, gan labklājības pieaugums."
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka privātmāju būvniecības apjomi šogad aug nedaudz lēnāk. Pirmajā pusgadā ekspluatācijā nodoto vienģimeņu māju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, audzis par 22%. Pērn, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugums bija 23%.
Kā rāda SD pētījuma dati, neskatoties uz pretinflācijas pasākumiem un banku reformēto kredītpolitiku, iedzīvotāju interese par mājas iegādi ciematā un sevišķi par būvēšanu uz savas zemes ir pieaugusi. Šajā gadījumā var ņemt mazāku kredītu, jo zeme jau pieder topošā nama cēlājam, un līdz ar to vieglāk segt bankas prasīto pirmo iemaksu, skaidro SD mārketinga un Attīstības direktore Anastasija Petere. Būvniecībai uz savas zemes ir vairākas priekšrocības - precīzāka darbu un izmaksu kontrole, tāmes summas izvēle, kad pircējs izvēlas atsevišķus attīstītājam veicamos darbus, par pārējiem atbildību uzņemoties pats un algojot sev pazīstamus mazus uzņēmumus vai brigādes.
Riskē ar kvalitāti
Šāda tendence aizvien biežāk novērojama reģionos tālāk no Rīgas, secina SD eksperti. Pircējs pērk tikai mājas projektu un konstrukciju, bet pārējos darbus veic reģionā bāzēta celtniecības kompānija vai brigāde. Rezultātā būvniecības izmaksas var būt mazākas, jo tā sauktās melnās brigādes nemaksā nodokļus un izkonkurē lielās kompānijas, kas nodokļus maksā, secina I.Metnieks. Taču šajā gadījumā pircējam jārēķinās ar garantijas un pēcpārdošanas servisa trūkumu, ilgāku būvniecības termiņu un jāpaļaujas pašam uz sevi darbu kvalitātes kontrolē, piemēram, algojot būvuzraugu, pauž SD mārketinga vadītājs Georgs Rubenis. I.Metnieks uzsver, ka šo jomu sakārtot ir ļoti svarīgi, citādi kvalitāte nav garantējama.
Tirgus dalībnieki atzīst, ka pircēji kļūst "aizvien piesardzīgāki un gudrāki", tomēr īpašumu iegāde vai rezervācija zināma attīstītāja pārdomātos projektos turpinās, pat ja to būve vēl nav sākta. Piemēram, SD topošajā ciematā Ādažu Gredzeni, ko sāks celt 2008.gadā, no pirmās kārtas 22 mājokļiem rezervēti deviņi, informē G.Rubenis. Eksperti paredz, ka jaunajā tirgus situācijā priekšrocības būs pieredzējušies attīstītājiem, galvenokārt lielām kompānijām. Tās var atļauties uzturēt demonstrāciju mājas, lai pircēji varētu pārliecināties par produkta izskatu un kvalitāti. Lielajām kompānijām izdevīgs ir arī mājokļa pārdošanas perioda pieaugums, jo tas ierobežo mazos attīstītājus, kam kredīti jāatdod uzreiz, bet nav ienākumu no citiem projektiem.
Ienāks ārzemnieki
Patlaban ir izdevīgs brīdis ārvalstu attīstītāju ienākšanai, un viņu interese par Latvijas ciematu tirgu palielinās, secināts nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus (OH) pētījumā. Privātmāju ciematiem vajadzīga infrastruktūra, bērnudārzi, sporta kompleksi, labiekārtoti parki, un šādus apjomīgus projektus var īstenot tikai pieredzējuši attīstītāji ar pietiekamu finanšu nodrošinājumu, stāsta OH jauno projektu nodaļas direktore Jeļena Koroļova.
Ārvalstu būvniekiem šajā jomā ir liela pieredze, jo ārzemēs lielpilsētu satelītciemati ir norma, teic I.Metnieks. Ārvalstu attīstītāju ienākšana ieviestu arī jaunus, augstākus standartus. "Valsts un pašvaldības varētu sadarboties, radot ap Rīgu ciematu tīklu ar labu sabiedrisko transportu, komunālo, sociālo un kultūras infrastruktūru," domā speciālists, "tam vajag tikai dažu pagastu aktīvu darbību, labi piemēri jau ir Ādaži un Babīte." Diena jau rakstīja, ka Babīte ir pirmais pagasts, kurš ar atjaunotu teritorijas plānojumu deklarējis sevi kā dzīvojamo teritoriju.
Iespējams, pirmā ārvalstu bezdelīga ciematu segmentā ir Vācijas arhitektu birojs Best-Glatz un būvkompānija CWS Immobilien, kuru pārziņā taps vairāk nekā puse jaunās pilsētas Salienas māju Babītes pagastā.
G.Rubenis gan teic, ka tie ir lielākie un vienīgie ārvalstu pārstāvji Latvijas ciematu tirgū. "Stabilizējoties cenām, varētu rasties lielāka interese, jo tirgus kļūs prognozējamāks," paredz speciālists. Ārvalstu investoru ienākšana būs vērtējama pozitīvi no patērētāju viedokļa, jo pieaugs izvēle un konkurence, kas veicinās produktu un servisa kvalitātes augšanu. G.Rubenis uzsver, ka Latvijas privātmāju biznesā vēl ir gana daudz brīvu nišu, tāpēc "ir iespējas izvērsties".