Eksperti prasīto valsts atbalstu nekustamā īpašuma jomai vērtē kā nepamatotu

Gaida zemāko "Pašlaik piedāvājumā ir 240 projektu, un nav skaidrs, kas un kad tos nopirks," izpētījis U.Stīpnieks. Viņš uzsver, ka situācija mainās — pircēji paģēr kvalitāti, ērtības, izdevīgu ekspluatāciju u.tml. "Pērk mazus, kvalitatīvus dzīvokļus, ekskluzīvus īpašumus, bet pseidoekskluzīvos un pļavu ciematus neviens negrib." NĪPAA vadītājs paredz, ka kredītus attīstītājiem izsniegušajām bankām nāksies vētīt projektus, lemjot, kuru var pabeigt un pārdot, kuram jālabo kļūdas, lai mazinātu zaudējumus, kuri norakstāmi tūlīt. Pēdējo skaitu U.Stīpnieks atturas precizēt, jo trūkst ziņu no bankām, taču pieļauj, ka to ir "ļoti daudz". Gan pircēji, gan investori gaida cenu līknes zemāko punktu, bet grūti paredzēt, kad un kāds tas būs, secina speciālisti. Starptautiskā investora New Century Holding vadītājs Kārlis Cerbulis brīdina, ka lejupslīde Latvijā vēl ne tuvu nav zemākajā punktā, jo esam "atkarīgi no pasaules finanšu tirgus, kur jau ir krīze, un pasaules ekonomikas, kur par krīzi vēl neviens nerunā".Apelē pie valsts Latio direktors Edgars Šīns, Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs, aicināja bankas atjaunot attīstītāju kreditēšanu, lai atdzīvinātu nozari, kura esot pievienotās vērtības līdere. NIRA Fonda direktors Vadims Markovs to pamato ar norādi, ka Latvijas ekonomika ir orientēta uz patēriņu un atkarīga no kredītu pieejamības. DnB NORD bankas pārdošanas vadītājs Ilmārs Vamzis noliedza, ka kredīti mājokļiem vairs nebūtu pieejami. "Pēc kredītreģistra darba sākuma šā gada 1.jūlijā bankas sāk apzināt, kāds īsti ir kredītportfelis, un lielākais risks būs klientiem ar aizdevumiem vairākiem dzīvokļiem, kas ņemti peļņai," norāda baņķieris. Komercbanku asociācijas (LKA) direktors Teodors Tverijons paziņoja, ka šogad izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankās audzis par 20—30%. "Normāls pieaugums būtu 10—15%, bet 80—90% kāpums iepriekš bija uzpūsta pieprasījuma sekas," secina eksperts. LKA sagatavojusi priekšlikumus valdībai, aicinot atbalstīt kokapstrādes un nekustamā īpašuma nozares — pēdējo ar valsts garantētiem mājokļu kredītiem dažādām sociālajām grupām, pašvaldību ieguldījumiem dzīvojamā fonā, nodokļu atvieglojumiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ekonomisti šo priekšlikumu uzskata par nenopietnu. Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds uzsver, ka "īpašu privilēģiju piešķiršana vienai nozarei rada negodīgu konkurenci un resursu nelietderīgu izmantošanu", valsts garantētie kredīti būtu izmantojami tikai ārkārtas situācijās vai pašvaldību lielo projektu finansēšanai.Joprojām pelna Portāla nozare.lv redaktors Roberts Kārkliņš teic, ka brīvā tirgū valstij nav jāiejaucas, turklāt "attīstītāju peļņai joprojām jābūt iespaidīgai, jo cenas tiek turētas augstas". Daži diskusijas dalībnieki aicināja nozares pārstāvjus beidzot saprast, ka pircēja tirgus prasa citu attieksmi un agrākā leiputrija, visticamāk, neatgriezīsies. Pēc būvuzņēmuma Latvijas energoceltnieks valdes priekšsēdētāja Pētera Dzirkaļa vērtējuma, daudziem attīstītājiem grūti pierast, ka "peļņa vairs nav 500—600% gadā", un nākotnē tā būs tieši atkarīga no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Kā rāda Latio dati, septembrī Rīgā sērijveida dzīvokļa cena kritusies par 5%, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, tā ir par trešdaļu mazāka, salīdzinot ar krituma sākumu pērn maijā — par 39% zemāka summa. Kā secina Latio speciāliste Dita Gūtmane, "četrciparu laiki dzīvokļu cenu tirgū pagājuši". Tallinā mājokļu cenas, salīdzinot ar pērnā gada septembri, kritušās par 19%.