Eksperts: būvniecības lejupslīde ietekmē pārējās nozares

Jauks nost un būvēs pa jaunu :)

Nu, bet nevar taču visu laiku būvēt, būvēt un būvēt. Visu aizbūvēsim un ko tad?

Būvniecība no būvniecības atšķiras. Ja valstī tiek masveidā būvēti ražošanas cehi, uzņēmumu telpas, arī nelielā apjomā dzīvojamā platība - tad tāda būvniecība nekad nebeidzas un dzen valsti attīstībā uz priekšu, uz augšu. Bet, ja tiek masveidā būvētas tikai un vienīgi biezas dzīvojamās mājas, izklaides objekti, u.tml. "lustīgas būves", tad tas ilgi nevar vilkties, un par valsts attīstību neliecina.

Šodien Latvijas Kredītņēmēju apvienība nosūtīja Saeimas priekšsēdētājam lūgumu paskaidrot, kad notiks Saeimas balsojums 3.lasījumā par Maksātnespējas likuma grozījumiem un kāpēc tas līdz šim nav noticis Iepriekš jau ziņots, ka Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk - LAKRA) speciālisti izstrādāja Maksātnespējas likuma grozījumus, kas būtiski vienkāršotu, padarītu lētāku, īsāku un lielai sabiedrības daļai pieejamāku fiziskas personas maksātnespējas procesu. Fiziskas personas maksātnespējas process pašlaik ir vienīgais likumīgais veids, kā parādnieks var pārdot savus īpašumus, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tik atbrīvots no parādsaistībām. Politiskā apvienība LPP/LC šos grozījumus iesniedza Saeimā, taču 2.lasījumā vairākums deputātu nobalsoja pret LAKRA priekšlikumiem. Izdevās panākt vien grozījumus, kas maksātnespējas administratora atalgojuma samazinātu no 540 latiem uz 180 latiem mēnesī un administratora vienreizējo atlīdzību samazinātu no 900 uz 540 latiem, ko jau pirms nepilna mēneša atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Neskatoties uz Juridiskās komisijas atbalstu grozījumiem, kas procesu padarītu vismaz lētāku un mazliet īsāku, nav skaidrs, kāpēc likuma grozījumi tā arī nav nonākuši līdz 3.lasījumam Saeimā, kas to kavē un kurš ir atbildīgs," norāda LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko, atgādinot, ka šāds lēmums neprasītu ne santīma no valsts budžeta, bet ļautu daudziem cilvēkiem atgriezties normālā dzīvē, savus ienākumus tērēt ģimenes uzturēšanai, stimulētu strādā legāli un neaizbraukt no Latvijas. „Ik dienu LAKRA vēršas cilvēki, kas ir pieņēmuši smago lēmumu zaudēt visu, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotiem no parādsaistībām. Taču viņi nevar uzsākt fiziskas personas maksātnespējas procesu, jo viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai pierādītu tiesnesim, ka spēs maksāt procesa izdevumus, kas pašlaik ir ap 700 latiem mēnesī, neskaitot līdzekļus, kas nepieciešami ģimenes uzturēšanai," skaidro pirmā persona Latvijā, kas uzsākusi maksātnespējas procesu, LAKRA konsultants Jānis Āboliņš. „LAKRA konsultantiem kļūst ar vien grūtāk paskaidrot cilvēkiem, kāpēc Saeimas 3. lasījums vēl ar vien nav noticis. Iepriekš tika minēts, ka tas būs jau pēc 4.maija svētkiem, tad tapa skaidrs, ka balsojums nenotiks ne 14., ne 21. maijā. Formālais iemesls - ir izrādījies, ka līdz ar Maksātnespējas likumu ir jāveic grozījumi arī Civilprocesa likumā," uzsver J.Āboliņš. Arī viena no Starptautiskā Valūtas fonda prasībām ir maksātnespējas procesa vienkāršošana, tomēr ceļš līdz 3.lasījumam ir kļuvis par ilgo ceļu kāpās tiem, kas izvēlējušies uzsākt maksātnespējas procesu. „Kamēr notiek šī vilcināšanās, kredītiestādes savus parādniekus apaudzē ar fantastiskiem soda procentiem, kuru skaitītājs apstāsies tikai līdz ar tiesneša lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Kad es 2008. gadā pieteicu savu maksātnespējas procesu, „Parex Banka" vērsās ar iesniegumu tiesā, cenšoties pierādīt, ka es ar savām darbībām esmu ļaunprātīgi sevi novedis līdz bankrotam. Tiesa tika atlikta un notika 20 dienas vēlāk. Izrādījās, ka šo 20 dienu laikā mans parāds pret „Parex Banku" bija pieaudzis par 80 000 latu. Tas pats šobrīd notiek arī ar citiem parādniekiem, kas gaida grozījumu stāšanos spēkā, lai viņiem būtu iespēja vērsties tiesā ar pieteikumu par maksātnespēju," uzsver J.Āboliņš. Interese par privātpersonu maksātnespēju arvien pieaug un aptuveni trešdaļa LAKRA sniegto konsultāciju ir tieši par maksātnespējas jautājumiem. Uz konsultācijām par maksātnespējas jautājumiem ir vērsušies gan skolotāji, gan policisti, gan kredītiestāžu darbinieki, gan pensionāri un uzņēmēji. Viņu vidū ir gan cilvēki, kuriem pieder vairāki īpašumi, gan tādi, kuriem ir viens nekustamais īpašums - mājoklis, kurā viņi dzīvo. Lielākoties šiem cilvēkiem ir būtiski samazinājušies ienākumi, viņi ir mēģinājuši vienoties ar kredītiestādēm par iespējamajiem risinājumiem, taču tas nav izdevies. „Protams, apvienībā konsultācijas ir saņēmuši arī cilvēki, kas darbojušies nekustamos īpašumu jomā. Pirms Saeimas 2.balsojuma par Maksātnespējas likuma grozījumiem deputāti pauda viedokli, ka vienkāršs un lēts maksātnespējas process būtu izdevīgs cilvēkiem, kas pelnījuši pērkot un pārdodot nekustamo īpašumu. Ja runa ir par valsts garantijām vai finansiālu atbalstu kredītņēmējiem, tad nenoliedzami ir rūpīgi jāizvērtē, kuriem kredītņēmējiem šāds atbalsts būtu visvairāk nepieciešams un vai valsts to vispār var atļauties. Taču, kamēr vien Ministru kabineta sēžu zāli rotā uzraksts „Viens likums - viena taisnība visiem" deputātiem un amatpersonām, bažījoties par to, lai likums nekļūtu pārāk vienkāršs nelielai daļai kredītņēmēju, nevajadzētu to padarīt nepieejamu visiem pārējiem šobrīd faktiski maksātnespējīgajiem kredītņēmējiem," uzskata A.Gorenko, norādot, ka ikvienam kredītņēmējam neatkarīgi no viņa parādsaistību apjoma un šī brīža ienākumiem ir jābūt iespējai likumīgi bankrotēt. LAKRA uzskata, ka, ja fiziskas personas maksātnespējas process būtu pieejams ikvienam interesantam, būtiski mainītos arī banku komunikācijas veids ar saviem problemātiskajiem kredītņēmējiem. „Šobrīd bankas ar kredītņēmējiem runā no varas pozīcijām, jo tām ir gan finansu un cilvēku resursi, gan labvēlīga likumdošana, lai attiecības ar kredītņēmējiem veidotu sev vēlamā virzienā. Ir skaidrs, ka ļoti daudzi cilvēki pašreizējo nevienlīdzību pacieš, jo nevēlās zaudēt īpašumu un palikt bankai parādā starpību starp kredīta summu un summu, ko banka iegūtu pārdot īpašumu izsolē. Tāpat ir skaidrs, ka tikai neliela daļa cilvēku pašlaik ir ar mieru zaudēt savus īpašumus, tajos ieguldīto naudu un mīlestību, lai oficiāli bankrotētu, taču šo cilvēku skaits pieaug proporcionāli neapmierinātībai ar kredītiestāžu „pretimnākšanu" un valsts bezdarbību kredītņēmēju jautājuma risināšanā, " uzskata J.Āboliņš.

Mums var atšķirties citur viedokļi ,bet te sakrīt 100%

Tieši tā doma, ka būvniecība ir izejas, nevis atvasināta nozare arī bija viens no problēmu cēloņiem.

tiešām "experts", kādi secinājumi, kāda analīze!

Vislielāko postu nodara katastrofāli mazais smadzeņu daudzums valdības galvās