Tā izskatās vienā no četrām bijušās padomju armijas mājām, kas ir saglabājušās Priekulē un patlaban pat daļēji ir apdzīvotas. Gada laikā, kopš pašvaldība nolēmusi dzīvokļus izīrēt ikvienam, kurš spējīgs par tiem samaksāt un tos apsaimniekot, tajos tika aizņemti 12 tukšie dzīvokļi (daļa iemītnieku nāk no Liepājas), vēl 79 ir brīvi. Priekules pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Jablonska pārliecināta, ka tas ir veids, kā Priekulei piesaistīt gados jaunus cilvēkus, kuri mazpilsētai ir ļoti nepieciešami.
Bijušās padomju militārās bāzes ir nasta, kurai tikai reta mazas pilsētas
pašvaldība atrod izmantojumu
Mierīgāk un lētāk
"Es ar lielāko prieku dzīvošu Priekulē!" saka Andrejs Kostaļeba (19).
Viņš nupat, augusta vidū, nodibinājis ģimeni, kurai vajag savu mitekli.
Andrejs ir priekulnieks, bet mācās Jūras koledžā Liepājā. Vispirms
meklējis mājokli Liepājā, kuru no šīs mazpilsētiņas šķir apmēram 40
minūšu brauciens. "Ziemā Liepājā par trīsistabu dzīvokli ar visiem
komunālajiem izdevumiem jāmaksā ap 145 latu. Priekulē man būs jāmaksā
tikai ap 40 latiem, ieskaitot apkuri. Tā ir liela starpība! Man ir
izdevīgāk braukāt no Priekules uz Liepāju un dzīvot šeit," skaidro
Andrejs, "darbi mani nebaida. Es visu izdarīšu! Pašlaik mainu grīdas."
Viņš uzskata, ka māja dzīvos, ja būs cilvēki. "Gribētos, lai uz šo māju
nāktu tieši jaunieši, mēs noteikti saprastos. Es esmu par to, lai
jaunieši paliek uz dzīvi Priekulē — tā ir skaista pilsēta, ir klusums
un miers."
Viņa nostāju pilnībā atbalsta arī liepājniece Ļena Tjeļatņikova, kura,
saglabājot darbavietu Liepājā, uz mazpilsētu plāno pārvākties, kad tiks
pabeigts dzīvokļa remonts. "Mēs ģimenē esam četri cilvēki, pašiem sava
dzīvokļa nav. Lai Liepājā dzīvokli nopirktu, mums nav naudas, turklāt
tādā dzīvoklī tik un tā jāveic remonts. Priekulē mums ir iespēja visu
sakārtot pamazām. Un tā nemaz nav tik tālu. Domājam, ka arī mūsu bērni
tieši tur ies skolā," saka Ļ.Tjeļatņikova.
Kad padomju armija no Priekules aizgāja, pilsētiņā palika simtiem tukšu
dzīvokļu, stāsta domes kancelejas vadītāja Mirdza Rēriha. Daudzi no
palikušajiem iedzīvotāji sākuši pārcelšanās sērijas no vienas mājas uz
otru, trešo, meklējuši labākos variantus. Tukšās ēkas tika demolētas
līdzīgi kā Liepājas Karostā. Tagad dzīvojamajā rajonā no tām nav pat
pēdas. Palikušas vien četras garnizona mājas, kurās ir kopā 79 brīvi
dzīvokļi. Tā kā pustukšās ēkas nes zaudējumus (dažā apdzīvota puse,
citā — trešdaļa dzīvokļu), pilsētas dome nolēma brīvās telpas vispirms
piedāvāt dzīvokļu rindā esošajiem, bet pēc rakstisku atteikumu
saņemšanas — iznomāt tos ikvienam maksātspējīgajam, kurš vēlas, lai no
kurienes arī cilvēks būtu. "Par brīnumu, cilvēki nāk, un viņu galvenais
pamatojums — Liepājā dzīvokļi ir pārāk dārgi, lai pie tiem tiktu," saka
M.Rēriha.
Nojaukt aizliegts
Trīspadsmit gados, kopš padomju armija izvesta no neatkarīgās Latvijas,
Lejaskurzemē, līdzīgi kā daudzviet, bijušie militārie objekti (Latvijā
tādu bijis vairāk nekā tūkstotis) pārvērtušies spokainos un draudīgos
graustos un gruvešos. Kaimiņu pašvaldībās Priekulē apmēram divi
hektāri, Vaiņodē aptuveni pieci, Virgā — vairāki. Precīzas uzskaites
nav, jo šīs zemes nav bijusi vajadzība ierakstīt zemesgrāmatā. Vēl līdz
šim nav bijis nopietnu interesentu par šo zemi.
"Gaidām, kad uzņēmumi vēlēsies pārcelt pie mums ražotnes no lielajām
pilsētām, kad Liepājas rezerves būs izsmeltas. Pie mums zemes noma būtu
lētāka. Mēs šīs teritorijas uzņēmējiem piedāvājam ik reizi, kad viņi
meklē vietu savai darbībai. Domājam nākamgad ierakstīt šo zemi
zemesgrāmatā, jo interese ir pieaugoša," stāsta V.Jablonska. Priekulē
gruvešu vidū strādā divi uzņēmumi — zārku darbnīca un metāllūžņu
apsaimniekotājs.
Tikmēr kaimiņos — Vaiņodes pagastā — piektdien pašvaldība nesekmīgi
centusies pārdot divas bijušās militāristu dzīvojamās ēkas pagasta
centrā. Izsoles sākuma cena — 10 tūkstošu par vienu un 13 tūkstošu par
otru divstāvu vairākdzīvokļu ēku — interesentam šķitusi par augstu. "Kā
Čečenijā, nepievilinošs skats uz dzīvi. Tie ir arī bīstami objekti, var
notikt nelaimes gadījumi," bijušo militāro bāzi, kuras lielākā
teritorija atrodas vairākus kilometrus no pagasta centra, kā nastu
vērtē Vaiņodes pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.
Bijušais militārais lidlauks pieder juristei Inārai Avotiņai, kurai
esot nodoms atjaunot lidlauka darbību. Pārējai teritorijai nopietnu
ņēmēju pagaidām nav bijis. Uzrakstu "Aizliegts ārdīt!" uz vienas no
trijām tukšajām piecstāvu mājām uzlicis kāds no savulaik potenciālajiem
grausta pircējiem. Interese gan ir tikai par nojaukšanu. Vaiņodē ļoti
trūkstot dzīvokļu, jo daudzi nomaļo ciemu iedzīvotāji, galvenokārt
vecāki cilvēki, vēlas pārcelties uz centru, turklāt, līdzīgi kā
Priekulē, arī Vaiņodē lētāku dzīvošanu meklējot pilsētu iedzīvotāji.
Taču šajās mājās ļaudis negribējuši dzīvot, jo tās ir attālu no centra.
Savukārt Virgas pagastā kāds vietējais uzņēmējs izrādījis vēlmi apgūt
degradēto graustu teritoriju. "Taču tā ir valstij piekrītoša zeme, un
mēs nevaram to viņam iznomāt," skaidro Virgas pagasta padomes
priekšsēdētāja Ruta Balode. Pašvaldība šobrīd risinot sarunas ar
Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru, lai noskaidrotu, kā uzņēmējs šo
postažu varētu iegūt īpašumā. "Ne jaunā valsts, ne pašvaldības nespēja
šīs bāzes apsaimniekot, daba un cilvēka postošais gars strādāja pa
priekšu," rezumē R.Balode.