Tā sauktie ekonomiskās klases mājokļi, kas laiku gaitā vairākkārt bijis ātrs un lēts glābšanas riņķis pēc dzīvesvietas izslāpušām darbaļaužu masām, nule pieteikti arī lielā pieprasījuma un pretinflācijas plāna pretrunīgo prasību nomocītajā Latvijas dzīvokļu tirgū. Projektu vizualizācijas un tehniskie apraksti atgādina uzlabotas padomjlaika sērijmāju betona kastes, vilinot ar salīdzinoši zemām cenām un nelielām apsaimniekošanas izmaksām. Eksperti tomēr norāda - par ekonomiskās klases dzīvokļiem kā stabilu segmentu Latvijas tirgū runāt vēl pāragri, turklāt valsts politikas līmenī izdevīgāk būtu renovēt padomjlaika sērijveida dzīvokļu namus, kuros mīt vairākums pilsētu iedzīvotāju.
Gatava infrastruktūra
Ekonomisko mājokļu attīstīšanu pērn sākušās SIA Arida valdes loceklis Aleksandrs Sotņikovs Dienai teic, ka pieprasījums pēc šādiem dzīvokļiem ir ievērojams. "Pērn vasarā, kad citos jaunajos projektos dzīvokļu rezervācija nenotika vispār, Arida pārdošanas apjomi samazinājās vien par pusi. Šā gada sākumu varu vērtēt kā veiksmīgu, jo pārdošanas apjomi kopš vasaras palielinājušies 2-3 reizes, tuvojoties 2007.gada sākuma rādītājiem, kad apsīkums nekustamo īpašumu tirgū vēl nebija sācies."
Ekonomiskās klases dzīvokļu cena ir ap 1500 eiro par kvadrātmetru, plānotā apsaimniekošanas maksa - 25-40 santīmi par kvadrātmetru. Pēc Latio datiem, patlaban Rīgā vidējā cena dzīvokļiem jaunajos projektos ar racionālu plānojumu un pilnu iekšējo apdari ir 1500-1600 lati kvadrātmetrā, apsaimniekošanas izmaksas - ne mazāk par 45 santīmiem kvadrātmetrā. Izmaksu ekonomiju attīstītājs galvenokārt panāk ar gatavu infrastruktūru, proti - mājas tiek celtas līdzās sabiedriskā transporta maršrutiem, skolām, bērnudārziem un veikaliem, līdz ar to jaunajiem iemītniekiem nav jāapmaksā jaunas infrastruktūras izveide.
Tirgus vēl nav
Jauno projektu segmentā par apzīmējumu "ekonomiskas klases dzīvoklis" pagaidām nav pamata runāt, Dienai uzsver Latio Teikas nodaļas vadītāja Janeta Linkuna. "Te ir jautājums, vai ar terminu "ekonomisks" saprotam lēti nopirkt vai izdevīgi apsaimniekot," norāda speciāliste. "Dzīvokļa pircējs lūkojas, lai tam būtu laba cena, ērts plānojums, izdevīga apsaimniekošana un laba vieta. Taču, iegādājoties lētāku dzīvokli, var izrādīties, ka, piemēram, ēkas siltināšanā nav pievērsta uzmanība energoekonomijai. Līdz ar to dzīvokļa izmantošana ikdienā sadārdzinās."
Ekonomiskās klases dzīvokļu piedāvājums pagaidām ir krietni mazāks par luksusa un vidējās klases mājokļiem. Arida patlaban vada piecus projektus Rīgā, Olainē, Ogrē un Liepājā. Pēc firmas aplēsēm, šos mājokļus iegādāsies cilvēki, kuru mēneša ienākumi ģimenē nepārsniedz 1000 latus, piemēram, jaunieši, kas sāk veidot karjeru, jaunās ģimenes, vecāki cilvēki, kas meklē nelielu mājvietu, u.tml.
Īri ar garantiju
Pieprasījumu šajā segmentā tuvākajā laikā palielinās galvaspilsēta - pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks domes uzdevumā gatavo nolikumu konkursam, kurā plānots iegādāties 500 ekonomiskās klases dzīvokļu, lai papildinātu izīrējamo mājokļu fondu, Dienu informēja uzņēmuma finanšu direktors Jānis Kosītis. Plānots pirkt daudzstāvu dzīvojamās mājas kopā ar zemi, un dzīvokļu cena nedrīkstētu pārsniegt 1200 latu kvadrātmetrā. Pašvaldības uzņēmums plāno arī vairākus pasūtījumus ekonomiskās klases daudzdzīvokļu māju būvniecībai.
A.Sotņikovs pāreju uz īres tirgu, ko pēdējā laikā apsver vairāki jauno projektu attīstītāji, ekonomisko mājokļu aspektā pagaidām neuzskata par pietiekami vilinošu. "Jābūt nopietnam piedāvājumam no uzņēmumu vai valsts un pašvaldību puses, lai nodarbotos ar dzīvokļu izīrēšanu. Lai tas būtu izdevīgi, sadarbībai jānotiek vairākus gadus."
Izdevīgāk renovēt
"Ekonomiskās klases dzīvokļi ir izdevīgi tiem, kuri vēlas iegādāties sērijveida dzīvokļus, bet saprot, ka to mūžs būs īss," norāda A.Sotņikovs. Diena jau rakstījusi, ka daudzas padomju laikā celtās daudzdzīvokļu ēkas bez nopietnas renovācijas tuvākajā desmitgadē var kļūt neapdzīvojamas.
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes loceklis Ilvars Metnieks uzsver, ka valsts politikas līmenī šo māju renovācija būtu izdevīgāka un sociāli pamatotāka nekā kārtējā "new century hruščovka" (jaunā gadsimta Hruščova laika sērijmāja - red.) modeļa radīšana.
"Berlīnē pirms 10 gadiem ar valsts atbalstu plānveidīgi renovēja padomju režīma laikā celtās daudzstāvu mājas, līdzīgas tām, kas slienas Ķengaragā," stāsta speciālists, "tās labi kalpo arī pašlaik, pateicoties efektīvajai apsaimniekošanas sistēmai. Te var redzēt, cik skaisti var sakopt veco, nebūvējot jaunu, kas nebūs ne par matu labāks."
Kvalitāte ceļ cenu
Straujajā nekustamo īpašumu attīstības posmā līdz šim tā sauktā ekonomiskā klase bija piemirsta, un tagad tās atbilstību zemo cenu principam apdraud nopietnās Eiropas kvalitātes prasības, prognozē I.Metnieks.
"Sērijveida mājoklī mērķis ir nodrošināt minimālus parametrus cilvēka eksistencei, te nedomā ne par gaisa kvalitāti, ne īpašu ekonomiju. Tomēr Eiropas prasības siltināšanai, skaņas izolācijai un citiem būves kvalitātes aspektiem sadārdzina celtniecību, tātad, lai samazinātu izmaksas, no kaut kā būs jāatsakās, iespējams, izmantojot jau gatavus tehnoloģiskos un arhitektūras risinājumus. Tātad nekur tālāk par jaunas paaudzes hruščovkām neesam tikuši, un te ir jautājums, vai šāds mājokļa tips Latvijas sabiedrībai ir pieņemams," prāto eksperts.
Atgādinot Somijas un Zviedrijas pieredzi, kur 70.gadu sērijmājas kļuvušas galvenokārt par imigrantu mītnēm, I.Metnieks iesaka sakārtot likumdošanu, lai plānveidīgi renovētu padomju sērijveida apbūvi un sakārtotu tās apsaimniekošanu. Savukārt biznesa mērķis būtu attīstīt vidējās klases mājokļu būvi, lai veidotu labāku dzīves vidi.