Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka viens no būtiskākajiem stimuliem ekomāju būves attīstībai būtu potenciālo namu iemītnieku kompetents pieprasījums, taču tad nepieciešama mērķtiecīga patērētāju izglītošana.
Vērtē daudzpusīgi
"Latvijā izplatīts maldīgs priekšstats, ka ekomāja ir sūnu būdiņa ar salmu jumtu meža ieskauta ezera malā," smej šogad zaļās būvniecības popularizēšanai dibinātās biedrības Zaļās mājas vadītājs Harijs Jordāns. Tomēr videi draudzīgas mājas titulu nams var iegūt, tikai izsverot veselu virkni svarīgu kritēriju.
"Viens no galvenajiem ir zems enerģijas patēriņš - minimāla apkure ziemā un vēdināšana vasarā," Dienai skaidro arhitekte Ieva Zībārte, "būtisks ir pareizs izsauļojums, videi un cilvēkam draudzīgi materiāli, taupīgs ūdens patēriņš, piemēram, no veļas mašīnas izplūstošā pelēkā ūdens izmantošana tualetē." Savukārt ventilācijas sistēmā iespējams atgūt siltumu no izplūstošā gaisa.
Enerģētikas eksperts Andrejs Vasiļjevs Dienai stāsta, ka ekomāja dabā pieejamo enerģiju izmanto iespējami pilnīgi, piemēram, zaļajās mājās logiem liek speciālus, visbiežāk trīskārša stikla pakešu logus, kuri saules siltumu savāc, bet neizlaiž. Sienām izmanto dabiskus materiālus, kas mājai ļauj elpot, bet siltumu saglabā iekšpusē. "Ekomājai svarīgi, lai tā nepatērētu vai ļoti maz tērētu fosilo enerģiju. Ziemeļvalstīs, kur ekomāju būve dominē, stingri izpēta, kā namu vislabāk novietot pret debespusēm, lai maksimāli izmantotu saules siltumu. Norvēģijā ierasts skats ir saules baterija uz privātmājas jumta, daudz tādu ir arī Austrijā un Nīderlandē," novērojis A.Vasiļjevs. Jāpiebilst, ka uz jumta novietojamās saules baterijas privātmājām šogad nopērkamas arī Latvijas tirgū.
"Kā privātmāja ekonams ir ģimenes māja, jo vienam dzīvot ir neekonomiski," Dienai uzsver I.Zībārte. Iespējami ekonomiska jau esošās infrastruktūras izmantošana un apkārtējai videi draudzīga vietas izvēle ir viens no svarīgākajiem ekomājas kritērijiem, piebilst H.Jordāns. Līdz ar atjaunojamo un alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu būtiski ir izsvērt, vai būvniecībai lietoto materiālu ražošanā videi nodarīts iespējami mazākais kaitējums. Tas automātiski noved pie vietējo materiālu izvēles, ar kuru ražošanu tiek veicināta vietējās ekonomikas attīstību, skaidro speciālists. Viens no ekomājas mērķiem ir tās maksimāli viegla un lēta uzturēšana un apsaimniekošana, tātad katram zaļajam namam piemērotākie celtniecības paņēmieni un aprīkojuma veidi būs atšķirīgi - atkarībā no atrašanās vietas.
Ar guļbūvi nepietiek
Izplatīts stereotips, ka ekomāja ir tā pati vecā labā guļbūve, tātad latviešiem ritenis par jaunu nav jāizgudro. H.Jordāns noraida šo priekšstatu: "Guļbūvē pārkāpts ļoti svarīgs ekomājas kritērijs - taupīgs dabai draudzīgu materiālu izlietojums. Pareizi apstrādājot, no vienai guļbūvei izmantotajiem kokmateriāliem var uzcelt gandrīz 10 līdzīga izmēra mājas." Redzēti piemēri, ka guļbūves iekštelpās siltumizolācijai izmantots putuplasts, pilnīgi pretēji zaļās būvniecības principiem. Raugoties pēc Ziemeļvalstu piemēra, vairāki eksperti uzskata, ka ekomāju nākotne ir saliekamo koka konstrukciju nami. Diena jau rakstīja, ka Latvijā līdz šim videi draudzīgu daudzdzīvokļu namu celtniecību kavēja no padomjlaikiem saglabājies normatīvs, ka koka konstrukciju mājas nedrīkst pārsniegt divu stāvu augstumu. Tagad šis noteikums atcelts, un ar koka karkasu, līdzīgi citām Eiropas valstīm, drīkst celt arī vairākstāvu mājas.
H.Jordāns uzsver, ka ekomāja, pateicoties atjautīgiem risinājumiem konstrukcijā, siltumizolācijas, ventilācijas un apkures sistēmu ierīkošanā, ievērojami samazina enerģijas patēriņu. Būvniecības izmaksas gan šādiem mājokļiem pagaidām ir augstākas nekā tradicionāli būvētajiem, taču "tas ir pārdomāts ieguldījums nākotnei - ikmēneša izdevumi par uzturēšanu ir pat par 50-90% zemāki, ņemot vērā augošās fosilo energoresursu izmaksas. Turklāt ekomāja kā īpašums ar laiku kļūs tikai vērtīgāka, jo celta ilgu gadu kalpošanai".
Zaļās būves izceļas ar teicamu siltumizolāciju un ventilāciju - tās ļauj telpās uzturēt vienmērīgu gaisa temperatūru, neatkarīgi no svārstībām ārējā vidē. Šādām būvēm raksturīgas arī videi draudzīgas un apsaimniekošanai ērtas automatizētas apkures sistēmas. Apsildīšanai parasti izmanto alternatīvus enerģijas avotus - siltumsūkņus, atjaunojamos resursus. Tā kā ekomāju būvē visbiežāk izmanto koku un dabīgās krāsa, tajās ir veselīga, tīkama un komfortabla vide, kura netraucēs arī alerģiskiem cilvēkiem.
Kā pēdējo, bet ne mazsvarīgāko biedrības Zaļās mājas vadītājs uzsver "cilvēka apziņu par savu ieguldījumu vides saudzēšanā", uzsverot, ka zaļā būvniecība nebūt "nenozīmē piekāpšanos vai atgriešanos pirmskomforta laikmetā, bet apvieno gadsimtu zināšanas un jaunākās tehnoloģijas, lai ierasto komfortu saglabātu un pat palielinātu".
Kas ir zaļā būvniecība?
- Sociāli un finansiāli izdevīga
- Izvēlas optimālu ēkas vietu, iekļaujot to ainavā, vidē un infrastruktūrā
- Respektē ekoloģiskās prasības
- Nama logi vērsti pret dienvidiem, lai izmantotu sauli un dienasgaismu
- Minimāli tērē enerģiju
- Izmanto alternatīvus enerģijas avotus un atjaunojamos resursus
- Izmanto videi un veselībai draudzīgus vietējos materiālus
- Projektēšanā izmanto inovācijas
- Ventilē ar siltuma atgūšanu no izplūstošā gaisa
- Taupīgi tērē ūdeni, izmantojot to atkārtoti
- Vieglāka un lētāka uzturēšana
Ko dod zaļā būvniecība?
- Saglabā ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību
- Saudzē dabas resursus
- Samazina cieto atkritumu daudzumu
- Samazina ēku uzturēšanas izdevumus
- Paaugstina īpašuma vērtību
- Atbalsta vietējos ražotājus un ekonomiku
- Paaugstina dzīves kvalitāti un komfortu
- Rada veselīgus dzīves apstākļus
- Mazina slodzi infrastruktūrai
Avots: Zaļās mājas
Lielas iespējas
Nozares pārstāvji paredz, ka Latvijā zaļā būvniecība kļūs populāra, un galvenais stimuls tam būtu kompetents patērētāju pieprasījums. "Vācijā, Dānijā un Somijā par ierastu praksi ražotājiem kļuvusi ekomāju ciemata uzcelšana kārtējā būvniecības izstādē un tā tūlītēja pārdošana, jo šādiem namiem pircēju netrūkst," Dienai stāsta A.Vasiļjevs. I.Zībārte piebilst, ka ar ekoloģisko māju projektēšanu Latvijā nodarbojas daudzi arhitekti, un īpaši populāras šīs idejas ir jaunās paaudzes vidū. "Tomēr pagaidām mūsu valstī nav noteiktu kritēriju, kas īsti ir ekoloģiskā māja, tāpēc šie jautājumi būtībā tiek atrisināti pasūtītāja un arhitekta vai būvnieka starpā," norāda arhitekte.
Arhitekte Laimdota Šnīdere gan uzskata, ka pagaidām Latvijā ekomāju būve ir par dārgu. H.Jordāns tam nepiekrīt: "Tas ir mīts! Ekomājas būvē jāizmanto vietējie videi draudzīgie materiāli, galvenokārt koks, un to sagatavot nebūs dārgāk kā saražot dzelzsbetonu!" A.Vasiļjevs piekrīt: "Maldīgs ir priekšstats, ka šo namu celtniecībai izmantotie materiāli ir dārgi. Ekomāju logi Eiropā nepārsniedz vidējo cenu līmeni, bet ir atjautīgi konstruēti, un šis ieguldījums atmaksājas ļoti efektīvi."
Oktobrī sāks darboties interneta portāls www.zalasmajas.lv, kurā informāciju par zaļo būvniecību varēs atrast gan potenciālie namu pircēji, gan projektu attīstītāji un būvnieki, valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmēji. Kā ziņots, līdz ar plašu informācijas kampaņu par ekomāju priekšrocībām Zaļās mājas plāno kopīgi ar valsts institūcijām izstrādāt arī vienotu ekomāju vērtēšanas sistēmu un atbilstīgu likumdošanu.
Arī vecās var
Arī vecu māju var pārveidot par ekomāju, Dienai saka H.Jordāns. Tāds piemērs patlaban tiek demonstrēts Nīderlandē, kur pirms vairākiem gadu desmitiem celts nams pārveidots par modernu biroju ēku. A.Vasiļjeva pārstāvētā organizācija Baltenergy izveidojusi internetā bāzētu datorsistēmu ekomaja.lv, ar kuras palīdzību energoauditori, pašvaldību speciālisti, konsultanti, kā arī ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kuru interesē, kā ēkā var samazināt enerģijas patēriņu, var noteikt konkrētas ēkas energoefektivitātes līmeni un nospraust iedarbīgākos, ekonomiski izdevīgākos soļus, kas palīdzētu to uzlabot.
Jau zināmo padomjlaika daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu var vadīt pēc zaļās būvniecības principiem. Zaļās mājas plāno rīkot mācības būvniekiem, lai ieviestu zaļās būvniecības praksi un palīdzētu izmantot tās principus. Zaļā būvniecība var kļūt arī par jaunu pievilcīgu tirgus nišu, paredz eksperti.
Skaitļi un fakti
- Būvniecības sektors patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē
- Līdz pat 90% dzīves laika mēs pavadām telpās, kur gaisa kvalitāte un tīrība ir 2-5 reizes zemāka nekā ārā
- Uzlabojot ēku iekšējo vidi, tajā strādājošo darba produktivitāti var paaugstināt līdz 16%
- 30-50% ēkas logu izvietošana dienvidu pusē dod papildu telpas siltumu līdz 40%
- Siltumsūkņu patērētās elektrības un saražotā siltuma attiecība ir 1:5
- Ģimenes māja gadā apkurei tērē 150 kWh/m2, līdzīga pasīvā mājā ar tādu pašu komfortu - 15 kWh/m2
- Būvniecībā kubikmetrs koksnes cita materiāla vietā aiztaupa 0,8 tonnas CO2 izmešu
Avots: Zaļās mājas
Eksperta viedoklis
Ilvars Metnieks, Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs:
Pasaules izstādēs ekoloģiskās mājas parādījās pirms dažiem gadiem, un tagad šī būvniecības doktrīna ir viena no vadošajām, strauji gūstot popularitāti. Ekomāju būve pagaidām Latvijā ir tikai tāds mārketinga triks, jo nav izveidota vērtēšanas sistēma un vienoti klasifikācijas kritēriji, līdz ar to katrs uzskata un dara pa savam. Piemēram, ekovates kā materiāla izmantošana vien nepadara māju ekoloģisku, lai gan videi draudzīgu materiālu izmantošana - tā pati ekovate, koka grīda, dakstiņi - ir viens no galvenajiem aspektiem ekomājas būvē, un svarīgi, lai šie materiāli arī ražošanas procesā nepiesārņotu vidi. Uzbūvēt guļbaļķu māju un siltināt to ar putuplasta plāksnēm - tā nav ekomāja. Protams, arī celtniecībā izmantoto koku piesūcina ar materiāliem, kas paildzina tā kalpošanas ilgumu. Tas ir kompromiss, lai panāktu lielāku ilgmūžību.