Tomēr
tika secināts, ka sadarbības ietvaros, vai nu izstrādājot kopīgu
piedāvājumu, vai pēc uzvaras iepirkumā, piesaistot apakšuzņēmēju, tirgus
dalībnieki salīdzinoši īsā laika periodā iegūst pietiekami detalizētu,
sensitīvu komercinformāciju par lielu savu konkurentu daļu un spēj
prognozēt to rīcību tirgū.
Tirgus uzraudzības ietvaros tika analizēta situācija ceļu būvniecības nozarē laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam.
Kā secināts ziņojumā, ceļu būvniecības nozarē publiskie iepirkumi veido ļoti būtisku daļu no kopējā nozares apjoma. Šajā tirgū lielākie pasūtītāji ir Satiksmes ministrija un Latvijas Valsts ceļi, pašvaldības un Latvijas Valsts meži, kuri ar pasūtījumu politiku un likumdošanas iniciatīvām var ietekmēt arī konkurences līmeni nozarē. Lielākais finansējums ir valsts autoceļiem, tad seko pašvaldību ielas un ceļi, kā arī meža ceļi.
Laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gadam katru gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo konstatēta finansējuma apjoma palielināšanās visos nozares segmentos - valsts autoceļiem 2006.gadā par 13%, 2007.gadā par 33%, 2008.gadā par 4%, pašvaldību ielām un ceļiem - 2006.gadā par 88%, 2007.gadā par 122%, 2008.gadā par 12%, meža ceļiem - 2006.gadā par 16%, 2007.gadā par 27%, 2008.gadā par 84%.
KP norāda, ka aktivitātes un konkurence šajā tirgū ir lielā mērā atkarīga no valsts finanšu kapacitātes, valsts politikas ceļu būvniecības jomā, kā arī no konkrēto iepirkumu rīkotāju profesionalitātes un godaprāta. Secināts, ka tirgus nevar efektīvā apjomā - gan darba apjoma, gan tirgus dalībnieku skaita, gan kvalitātes ziņā - darboties neatkarīgi no valsts. Līdz ar to šo tirgu ar konkurences stiprināšanu vien nevar sakārtot.
"No konkurences viedokļa tirgus efektīvāk darbotos, ja konkurenti neatrastos situācijā, kad, lai saņemtu pasūtījumu (kā apakšuzņēmējam), nepieciešams sniegt konkurentam sensitīvu komercinformāciju," teikts ziņojumā un piebilsts: līdz ar to būtu nepieciešams rast vidusceļu starp Publisko iepirkumu likumā paredzēto mehānismu, lai nepieļautu nepamatotu izvairīšanos no likumā noteikto iepirkuma procedūru ievērošanas, kas rada situāciju, kad konkursos var piedalīties tikai lielie tirgus dalībnieki, un iespēju sadalīt iepirkumu vairākos izpildes posmos, atzīstot par konkursa uzvarētājiem vairākus neatkarīgus tirgus dalībniekus.
Arī viens iepirkums var būtiski ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, ja iepirkuma līgumcena ietekmē lielu daļu no konkrētā tirgus apgrozījuma, norāda KP.
Secināts arī, ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgus dalībnieku kopējais apgrozījums bez apakšuzņēmējiem šajā tirgū no 2005.gada līdz 2008.gadam palielinājās katru gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu: 2006.gadā par 39%, 2007.gadā par 21%, 2008.gadā par 20%. Savukārt 2009.gadā vērojams būtisks samazinājums – 2009.gada astoņos mēnešos tirgus dalībnieku kopējais apgrozījums veido tikai 47% no apgrozījuma attiecīgajā laika periodā 2008.gadā. Vidējā tirgus dalībnieku komerciālā rentabilitāte 2005.gadā bija 6,6%, 2007.gadā – 9,8%, 2008.gadā – 8,4%. 2005.gadā atsevišķas komercsabiedrības strādājušas ar zaudējumiem, un tendences liecina, ka 2009.gadā notikušas būtiskas izmaiņas – daudzas komercsabiedrības strādāja ar zaudējumiem vai minimālu peļņu, vienlaicīgi atsevišķas komercsabiedrības joprojām strādājušas ar vērā ņemamu komerciālo rentabilitāti.
KP ziņojumā teikts, ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgū ir vairāki tirgus dalībnieki – a/s A.C.B., Ceļu būves firma Binders, a/s Ceļi pārvalde, iepriekšējos gados arī SIA Lemminkainen Latvija. Tiem ilgstoši izdevies saglabāt būtiskas tirgus daļas, ko sekmēja uzvaras liela apjoma valsts un pašvaldību iepirkumos. Pēdējos divos gados būtiski palielinājusies SIA Saldus ceļinieks tirgus daļa. Tirgū vērojams augsts koncentrācijas līmenis, kuram ir tendence palielināties.
Šajā periodā divu lielāko tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa palielinājusies no mazāk nekā 40% līdz vairāk nekā 50%, savukārt četru lielāko tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniegusi 70%. Atsevišķos reģionos situācija ir vēl sliktāka.
Viens no koncentrācijas palielināšanās iemesliem, kā skaidro KP, ir tas, ka liela apjoma iepirkumiem spēj kvalificēties tikai ierobežots pretendentu loks – lielie tirgus dalībnieki.
Laikā, kad samazinās darba apjomi un nozarē ieplūst ievērojami mazāk finanšu līdzekļu, tirgus dalībnieku rīcība tirgū mainās, spriež KP. Tirgus dalībnieki ir paplašinājuši publisko iepirkumu loku, uz kuriem tie pretendē, gan attiecībā uz objektā veicamo darbu apjomu, gan darbu specifiku, gan objekta atrašanos konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, līdz ar to konkurence faktiski palielinās, tomēr kopējais uzvarējušo pretendentu skaits samazinās, veiksmīgi biežāk ir lielākie tirgus dalībnieki. Ja tuvākajā laikā darbu apjomi nozarē nepalielināsies, pastāv risks, ka kāda daļa tirgus dalībnieku var izbeigt saimniecisko darbību, kā rezultātā nākotnē tirgus dalībnieku skaits samazināsies, norāda KP. Tirgus koncentrācija sagaidāma, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un darbu apjomiem pēc kāda laika atkal palielinoties, jo sevišķi, ja uz to brīdi tirgus dalībnieku skaits jau būs samazinājies. Šādā gadījumā atkal iespējama situācija, kad uz katru iepirkumu piesakās tikai daži pretendenti, spriež KP.