Uzņēmums vērtē, ka "rītdienas cenas" būs tikai zemākas, un, sasniedzot zemāko
punktu, nav skaidrības, kāds būs cenu pieauguma ātrums pēc tam. Pēc Latio pārstāvju domām, nav
izslēgta arī cenu stagnācija pie zemas tirgus aktivitātes uz nenosakāmu
laiku. Savukārt nākamais cenu pieaugums saistāms galvenokārt ar ekonomisko
situāciju un valsts izeju no recesijas, kuras sākuma posmā valsts atrodams patlaban, komentē uzņēmuma speciālisti.
Saskaņā ar uzņēmuma tirgus pārskatu 2008.gadā turpinājās 2007.gadā sākušās tendences - dzīvokļu cenas Rīgā vidēji mēnesī pazeminājās par 3-5%. Pērnā gada decembrī cenu kritums salīdzinājumā ar novembri sasniedza 6%. Straujo cenu pazemināšanos pavada arī darījuma apjoma samazināšanās - 1800 darījumu mēnesī 2007.gada sākumā pret 400 darījumiem mēnesī 2008.gada beigās.
M.Grīnbergs norāda, ka līdz ar tirgus aktivitātes pazemināšanos palielinās plaisa starp pircēju un pārdevēju. Viņa vērtējumā pārdevēju uzvedību tirgū nosaka tas, ka tiem ir grūti akceptēt jauno cenu. Savukārt pircēju uzvedību tirgū nosaka tas, ka, redzot straujo cenu kritumu, tiek nogaidīts, jo pēc pircēja domām "laiks viņam spēlē par labu" un nākošajā mēnesī cenas būs zemākas. Līdz šim tā bijusi taisnība, un "visdrīzāk tuvākos mēnešos tas nemainīsies", prognozē Latio pārstāvis.
Tomēr, viņaprāt, gaidot cenas zemāko
punktu, izvēle var vēl vairāk sarukt. Pēc Latio pārstāvju domām, līdzīgi kā cenu pieauguma
gadījumā ieguvēji bija tie, kuri īpašumu pārdeva pirms cenu maksimuma,
cenu pazemināšanās gadījumā ieguvēji būs tie, kuri nopirks īpašumu
pirms cenu minimuma. Uzņēmums norāda, ka var pieaugt
pircēju skaits, kas gaidījuši zemāko punktu.
Latio satrauc arī kredītņēmēju maksātspējas problēma. "Es aicinu katru cilvēku izdarīt saprātīgi pesimistisku skatu uz to, ko nopircis "treknajos" gados un kā reāli spēs šīs saistības izpildīt. Spēle uz pieaugumu bija kļūda, nepieciešama tūlītēja un nekavējoša rīcība, lai minimizētu zaudējumus," trešdien žurnālistiem norādījis Latio vadītājs Edgars Šīns, vēsta LETA. Viņaprāt,sliktākais ir nedarīt neko un sēdēt bezdarbībā.
"Šobrīd ir jāvienojas par to, cik daudz kura puse uzņemsies atbildību par radušos situāciju kreditēšanas "buma" rezultātā, cik solidāri sadalīt atbildību starp kredītņēmējiem, kreditoriem un valsti," saka E.Šīns.