"Latio": gada laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena samazinājusies par 40%

Tā arī varētu būt, kā tu saki, jo, komunālo pieaugums noteikti spiež uz leju īres maksu. Ja godīgi, man ir prieks, ka beidzot dzīvokļu pirkšanas cenas ir atkarīgas no īres cenām nevis otrādi. Manuprāt īres cenas daudz labāk parāda reālo maksātspējīgo pieprasījumu, jo cilvēki par īri ir gatavi maksāt tikai tik cik var un grib atļauties. Savukārt pirkšanas/pārdošanas cenas līdz šim nepamatoti dzina augšā banku nauda un spekulanti - tām bija maz sakara ar cilvēku reālajām iespējām.

Man arī likās šaubīgi, bet papētot izrādās, ka guļamrajonu panelenēs tāda tā īres cena tagad arī ir. Ievērojams kritums bijis tieši pagājušomēnes, kopš pieauguši komunālie. Un, tā kā spriež, ka nekustamā tirgus varētu atgriezties 90. gadu nogales līmenī, savukārt ekonomika agonē, tad nesaki ne pieci, ka arī Ls 100 par divistabnieku drīz sagaidīsim. Īpašnieki būs laimīgi, ka tikai pašiem par apkuri un citiem komunālajiem nav jāmaksā. Tā kā prognozēju, ka vairāk par 15 000 EUR divistabu trušubūri diez vai kādreiz vairs maksās, neticu.

Pa lielam viņi jau ir kosmosā :)

Tas nozīmē, ka visi spekulanti ir jālaiž kosmosā bez skafandra..

Pilnībā piekrītu, ka dzīvokļu cenām jābūt saistītām ar īres cenām, vienīgi tie DB minētie 140 LVL mēnesī liekas drusku šaubīgi. Manuprāt ir tomēr drusku vairāk.

taa ir, -- sajos apstaklos salidzinajums ar iiri ir vienigais, kas spees apturet cenu gaazienu.. var spekulet par precizo vertibu, bet kaut kur cenai jaatduras intervala 80--120 meenesa iires.. cita lieta, ka iire jau ir arii mainiigs lielums augosa bezdarba apstaaklos..

Sanāk, ka cenām jākrītas vēl trīs reizes. Db šodien ziņoja, ka vidējā divistabu dzīvokļa īres cena ir Ls 140 mēnesī. Pie depozītu likmes latiem virs 10 % gadā, īpašumam būtu jāienes vismaz 15 %. Citiem vārdiem, īrei būtu jāsedz dzīvokļa vērtība 6,67 gados. Ergo: 6,67x12x140=11 200 latu! Ņemot vērā nolietojumu, kura dēļ būtu jāuzkrāj arī vismaz minimāli amortizācijas izdevumi, divistabu dzīvokļa Rīgā vērtība nekādi nav lielāka par Ls 10 000.

Ikurāt par pusi no tik, cik ekspertu un zinātāju pārpildītās bankas uz sava 50% riska daļas, dalot to uz pusēm ar NĪ PĀRvērtētājiem, ir aizdevušas par nu jau nekustīgo īpašumu. Ko darīsiet ar jaunajiem projektiem, kas stāv tukši? Neko, jo stulbenīši ir divi - vieni tie, kas par veco fondu un tā būcenīšiem maksā lielu naudu, otri - kas neaizdeva naudu galvenokārt tikai jauniem plāniem un dzīvei - bankas.