Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Latvijas nekustamā īpašuma tirgū lielais peļņas laiks garām

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus Igaunijas scenāriju atkārto ar zināmu intervālu, tāpēc šeit vēl nav manāma tendence, ka pircēji atsakās no jauniegādājamā dzīvokļa pirmās iemaksas, jo zaudēt to ir izdevīgāk, nekā maksāt kredītu un gaidīt pārpircēju. Tirgus eksperti uzskata, ka tāda tendence Latvijā var arī neparādīties, jo aktīvais dzīvokļu pirkšanas laiks peļņas nolūkos ir garām un, iespējams, peļņas tīkotāji patlaban rosās jaunākajos Eiropas tirgos, piemēram, Rumānijā un Bulgārijā.

Atsevišķiem pircējiem ir radušās problēmas ar hipotekārā kredīta saņemšanu bankā, stāsta Dienas aptaujātie projektu attīstītāji.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgū manāma apvienošanās — mazie attīstītāji spiesti pārdoties

Toties zināms tirgus apvienošanās process, kad mazākie projektu attīstītāji spiesti pārdot nepabeigtos projektus lielākiem konkurentiem, Latvijā, tāpat kā ziemeļu kaimiņvalstī, ir novērojams, lai gan par tendenci to nevar saukt.

Nedod kredītus


Mazo attīstītāju projektu pārdošana lielajiem vai investoru piesaiste notiek, jo bankas baidās dot kredītus mazajiem, kam ir lielāks kļūdu risks, stāsta Ilvars Metnieks, Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācijas vadītājs. Latio izpētes un produktu attīstības direktore Vita Gudkova uzsver, ka mazie projektu attīstītāji bez pieredzes būvniecībā augsta riska kategorijā bija jāieskaita jau no brīža, kad dzīvokļus masveidā pārstāja pirkt pārpircēji — 2006.gada otrajā pusē. Viņa norāda, ka pircēju aktivitātes samazināšanās pēc pretinflācijas plāna pieņemšanas, kā arī situācija būvniecībā stimulē attīstītājus pārdot vai "iesaldēt" projektus. Pēc V.Gudkovas novērotā, pircējs, kas pats dzīvos īpašumā, izvēlas apdomīgi un nepērk nepabeigtu īpašumu. Savukārt pārpircēju rīcība ir pretēja — neiedziļinoties kvalitātē, tiek pirkts jo nepabeigtāks īpašums, jo labāks, jo tas ir lētāks un vieglāk pārveidojams citam.

Andra Doveika, Ober Haus Real Estate Latvia mārketinga vadītāja vērtējumā 2007.—2009.gadā globalizācija un resursu centralizācija kļūs par Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pamata tendenci. Notiks tirgus koncentrācija lielāko kompāniju rokās gan attīstītāju, gan tirgotāju segmentā.

Bankas piesardzīgas


SEB Unibankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Zariņš Dienai teic, ka mazo attīstītāju projektu pārdošana lielajiem vairāk saistīta ar būvniecības sadārdzināšanos, jo bankas šādā situācijā var pamatoti atteikt papildu finansējumu, un tad mazajam, kam konkrētais projekts ir vienīgais naudas plūsmas avots, jādomā par projekta pārdošanu lielākam, kam ir citi finanšu avoti. SEB Unibanka novērtējot riskus un atturoties no tādu projektu finansēšanas, kuros attīstītājam ir tikai viena naudas plūsma, neveiksmīga vieta, plānojums vai citi trūkumi. Tomēr par tendenci šajā procesā runāt neesot pamata. Hansabankas preses sekretārs Ivars Svilāns uzsver, ka bankas jau labu laiku esot krietni konservatīvākas attīstītāju finansēšanā, vairs nekreditē projektus sākuma stadijā, attīstītājus bez pieredzes un laba projekta.

Hansabankas eksperti tomēr apšauba, vai projektu pārpirkšana Igaunijā būtu uzskatāma par noturīgu tendenci. Tāpat arī Latvijā tas liecina par "gaidīto tirgus stabilizāciju". "Pircēji vairs neizpērk "papīra projektus" dažu dienu laikā, bet vēlas pagaidīt, kamēr tie ir uzcelti un var novērtēt kvalitāti," uzsver I.Svilāns, "pamazām ejam uz pasaules praksi, kad projekti tiek tirgoti gadiem ilgi. Dzīvoklis vairāku desmitu tūkstošu vērtībā tomēr ir ļoti svarīga lieta, ko cilvēki rūpīgi pārdomā."

Masveidā neatsakās


Par lielāku apdomību mājokļa iegādē liecina vairāku tirgus dalībnieku stāstītais, tomēr par masveida atteikšanos no peļņas nolūkos aizrunātiem dzīvokļiem Latvijas tirgū ziņu nav. "Starp mūsu klientiem ir tādi, kuriem banka, kas iepriekš bija solījusi kredītu ar labiem nosacījumiem, tagad to liedz," atzīst privātmāju attīstītāja Stone Development valdes priekšsēdētājs Jānis Zivtiņš, "tomēr tas vairāk saistīts ar banku samazināto kredītplānu, nevis spekulatīviem nolūkiem. Domāju, ka nākamgad šī tendence pieaugs, jo bankas kreditēs tikai "labos" klientus ar legāliem ienākumiem." Nekādas pārmaiņas neesot manāmas ekskluzīvo dārgo īpašumu segmentā Jūrmalā, bet vidējā un zemākajā cenu grupā pircēji tagad stingri skatās, lai pirkums būtu izdevīgs un to varētu apmaksāt, secinājis J.Zivtiņš.

"Daļa pārpircēju intensīvi piedāvā uzpirktos dzīvokļus, tomēr, salīdzinot ar Igauniju, Latvijā panikas nav," uzsver V.Gudkova, "dzīvokļu pārdevēji reti pieļauj nopietnu cenas pazemināšanu, un situācijas, kad tiek pieļauta iemaksātās naudas zaudēšana, nav dzirdētas."

Būvkompānijas Merks Dzīvojamo māju nodaļas vadītājs Ivars Vulis uzsver, ka firmas stratēģija padara dzīvokļu iegādi pārpircējiem neizdevīgu, tāpēc Merks projektos atteikšanās no līgumiem nenotiek. Arī Viesturs Kuļikovskis, projektu Tobago un Tekstiliāna attīstītājs, daudz pārpircēju neesot sastapis: "Spekulanti ir pierimuši, jo tie, kas ieguldīja naudu lieka dzīvokļa iegādē pirms diviem trim gadiem, to jau atpelnījuši. Pēdējā laikā esam sastapušies ar vienu situāciju, kad klients nesaņēma bankas kredītu un bija spiests atteikties no nolūkotā dzīvokļa."

Ekspertu viedoklis. Vai spekulanti pametuši nekustamā īpašuma tirgu?


Uldis Cērps, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs:

Ja dzīvokļu cenas Latvijā kritīsies tādā mērā, ka būs izdevīgāk zaudēt pirmo iemaksu, nekā maksāt kredītu, tad līdzīgs process kā Igaunijā nav izslēgts. No kredītiem atsakās, kad, krītoties nekustamā īpašuma cenām tie kļūst neizdevīgi, bet Latvijā pašlaik cenas nav tā samazinājušās. Jāņem vērā, ka spekulatīvos darījumus bankas kreditē, ja to dara vispār, daudz piesardzīgāk nekā tad, ja kredīts tiek ņemts, lai pirktu mājokli paša dzīvošanai. Par spekulatīvajiem darījumiem oficiālas statistikas par 2006.gadu nav, taču, pēc mūsu vērtējuma, spekulatīvi hipotekāro kredītu tirgū varētu būt 15—20% no mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.

Ilvars Metnieks, Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācijas vadītājs:

Par tendenci, ka dzīvokļu pircēji atteiktos no pirmās iemaksas, jo kredītu maksāt ir neizdevīgāk, Latvijā vēl neesmu dzirdējis. Mūsu tirgus ir apstājies un nošūpojies, tomēr, lai notiktu radikāls lūzums, jābūt lielai ekonomiskai krīzei, kad cilvēki nevar samaksāt kredītus, un šādas pazīmes nav vērojamas. Patlaban cenas nedaudz samazinās lētākajiem dzīvokļiem, pēc laika tās varētu krist arī dārgajā segmentā, tomēr šī ķēdes reakcija nenotiks strauji, kā tas bija ar cenu kāpumu. Visu izšķirs tas, kuram nervi neizturēs pirmajam — pārdevējam vai pircējam. Tie, kuri uz kredīta nopirkuši 1—2 dzīvokļus, lai pārdotu dārgāk vai izīrētu, izturēs maksājumu spiedienu, bet tie, kuriem ir 5—10, visticamāk, būs spiesti no dažiem atbrīvoties.

Aigars Šmits, Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs:

Ziņu par pircēju atteikšanos no kredītiem mūsu igauņu kolēģi saņēma no bankām, bet pats nevienu šādu gadījumu Latvijā pagaidām nezinu. Mēs no Igaunijas atpaliekam — viņu tirgus tendences pie mums atkārtojas ar gada vai divu intervālu. Inflācijas apkarošanas dēļ tas, iespējams, varētu notikt ātrāk. Tirgus pārdale gan ir redzama — apkārt klejo vairāki mazi projekti, kurus nevar pabeigt, jo banka nedod kredītu. Tomēr arī lielie vērtē, vai ar ieguldījumu varēs nopelnīt 20—25%. Tas ir normāls konsolidācijas process, pēc kura tirgū paliks tikai profesionāļi, nevis ātras peļņas tīkotāji, kas pirka katru brīvu pleķi un cēla uz tā māju. Tā bija modes lieta, un konsolidācijai jānotiek, lai tirgus sakārtotos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atdarina balsi, izkrāpj naudu

Finanšu krāpšana balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr me...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses