Kā informēja Dālderis, pašlaik ir saņemts pēdējais koncertzāles tehniskā projekta ekspertīzes slēdziens, kas ir pozitīvs, un vairāk ekspertīžu nav plānots veikt. Austrijas kompānijas Giencke & Company izstrādātā tehniskā projekta atkārtotu ekspertīzi veica arhitekta Ulda Vecvagara birojs V projekts.
"Nākamais solis ir koncertzāles projekta saskaņošana Liepājas būvvaldē. Ja arī būvvaldes atzinums būs pozitīvs un netiks pieprasīti kādi labojumi vai korekcijas, tad varēs izsludināt iepirkuma konkursu par koncertzāles būvniecības darbu veikšanu. Paralēli mēs jau sākam strādāt pie iepirkuma komisijas veidošanas," situāciju skaidro Dālderis, norādot, ka beidzot vezums ir izkustējies no vietas.
Ieilgušās tehniskā projekta ekspertīzes un labojumus Dālderis skaidro ar atšķirībām Latvijas un Austrijas būvnormatīvos, ugunsdrošības un citos noteikumos. "Tas, kas ir atļauts vienā valstī, otrā ir aizliegts. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, kā man skaidroja, attiecībā uz ugunsdrošību ir vieni no visdrakoniskākajiem noteikumiem," sacīja Dālderis.
Runājot par koncertzāles uzturēšanas izmaksām saistībā ar pieaugošajām energoresursu cenām un ar apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem, Dālderis sacīja, ka veikt šādus aprēķinus kopā ar Liepājas pašvaldību un citām iesaistītajām pusēm esot viens no viņa darba uzdevumiem. Kā norādīja projekta vadītājs, ja būtu īstenota sākotnējā iecere un koncertzālē mājvieta būtu tikai Liepājas Simfoniskajam orķestrim, "ēku šajos taupības apstākļos uzturēt būtu neiespējami".
Dāldera ideja ir, ka koncertzālē vieta jāatrod arī Liepājas mūzikas skolai. "Tātad ēkas lietotājs būs valsts īpašumā esošs orķestris un mūzikas skola, un tāpēc aprēķini par ēkas uzturēšanas izmaksām jāveic visiem kopīgi. Precīzus aprēķinus, protams, varēsim pateikt tad, kad būs zināmi elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifi 2015.gadā, kad šo projektu paredzēts pabeigt," sacīja projekta vadītājs.
Jau ziņots, ka Liepājas pašvaldība ir panākusi vienošanos ar bijušo kultūras ministru Intu Dālderi, un viņš no decembra ir Liepājas koncertzāles projekta vadītājs, iepriekš informēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
"Dālderis kā bijušais kultūras ministrs zina, kā šie jautājumi būtu kārtojami gan valdības, gan Kultūras ministrijas līmenī. Dālderis ir aktīvs menedžeris, un viņa klātbūtne pie šī projekta virzības ir liels ieguvums," sacīja Sesks.
Dāldera alga par projekta vadītāja pienākumu pildīšanu būs 600 lati mēnesī. Kā iepriekš izteicās Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis, "Dāldera intelektuālais potenciāls mums būtu ļoti noderīgs un vajadzīgs. Esmu pārliecināts, ka pašvaldība nevarētu atrast labāku šī projekta virzītāju."
Runājot par iespējamo koncertzāles būvniecības sākumu, Sesks konkrētu termiņu neminēja, taču apliecināja, ka objekta nodošana ir plānota 2015.gadā. "Pēc tehniskā projekta pabeigšanas tiks izsludināts iepirkuma konkurss par būvniecības darbu veikšanu, pēc kura būs zināma precīza koncertzāles būvniecībai nepieciešamā summa. Visticamāk, ar pašlaik pieejamajiem līdzekļiem nepietiks un būs nepieciešami papildu līdzekļi, kurus mēs ceram iegūt gan no valdības, gan ES fondiem."
Jau ziņots, ka 1.decembrī ir parakstīts līgums par 6 miljonu latu ERAF finansējuma piesaisti projekta "Liepājas daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars" īstenošanai. Līgums paredz arī papildu valsts dotācijas piesaisti gandrīz miljona latu apmērā.
Pašvaldībai jau tuvākajā laikā ir iespējas saņemt avansa maksājumu līdz 20% no ERAF piešķirtā finansējuma jeb 1,2 miljonus latu.
Jau ziņots, ka Liepājas koncertzāles kopējās izmaksas lēstas ap 19,5 miljoniem latu. Ēkā paredzēts izvietot arī Liepājas mūzikas vidusskolu.
Liepājas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā līdz šim ieguldīti jau vairāk nekā 5 miljoni latu.
Lielā dzintara projektu izstrādājis austriešu arhitekts Folkers Gīnke.