Arī turpmāk inflācijas apkarošanas pasākumi varētu ienest jaunas vēsmas īpašumu tirgū. Lai arī mājokļu cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem, ekonomikai labvēlīgāka būtu cenu stabilizācija pašreizējā līmenī — straujš kritums līdz ar nekustamo īpašumu jomu iedragātu arī visu valsts ekonomiku kopumā, atzīst Latvijas Bankas eksperts Gundars Dāvidsons.
- Piedāvājums pieaudzis
- Manāma cenu stabilizācija
- Cenu kritumu var nest vēlme pasteidzināt pārdošanu
Interesantākais sekos
Līdz ar aktīvāku vēlmi dzīvokļus pārdot palielinājies piedāvājums. Pēc Oberhaus informācijas, februārī sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā pieaudzis par 30%, martā — vēl par 32%. Savukārt laiks līdz pircēja atrašanai kļuvis ilgāks un noslēgto darījumu skaits samazinājies, kas var liecināt par pircēju piesardzību, liecina Oberhaus informācija. Kopumā nekustamo īpašumu jomas pārstāvji apgalvo, ka martā mājokļu cenas turpinājušas pieaugt par pāris procentiem. Dzīvokļiem jaunajos projektos pieprasījums joprojām ir stabils un cenas kāpj.
"Acīmredzot tiem [spekulētājiem], kas dzīvokļus pārdod, nav problēmu ar naudas plūsmu," saka M.Ozoliņš. Tiesa, citāda varētu būt situācija, piemēram, cilvēkiem, kas vēlas īpašumu pārdot līdz ar jaunas dzīvesvietas iegādāšanos.
"Mijiedarbojoties paaugstinātam piedāvājumam un salīdzinoši zemākai faktisko darījumu aktivitātei, tuvākajos mēnešos sērijveida dzīvokļu atsevišķos segmentos ir iespējama ne tikai cenu stagnācija, bet arī negatīva cenu korekcija. Šādu iespēju palielina visu tirgus dalībnieku piesardzība nākotnes prognozēs, tomēr to samazina līdz šim novērotā pārdevēju spēja uzturēt cenu optimismu," norāda Oberhaus eksperti. Kā skaidro Oberhaus izpilddirektors Ģirts Grīnbergs, pagaidām tirgū turpinās inerce. "Interesantāka būs attīstība nākamajos mēnešos. Ja būs mazāk cilvēku, kas dzīvokļus varēs pirkt, pārdevējiem var parādīties vēlme samazināt cenu, lai paātrinātu dzīvokļa pārdošanu," saka Ģ.Grīnbergs.
Lētus mājokļus negaidīt
Starp inflācijas apkarošanas pasākumiem, kas varētu ietekmēt nekustamo īpašumu jomu, ir iecere iekasēt paaugstinātu maksu par trešā nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, prasība maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pārdoto nekustamo īpašumu, ja vien tā nav dzīvesvieta, kurā nodzīvoti vismaz trīs gadi, un prasība uzrādīt legālus ienākumus, lai saņemtu kredītu.
Strauju cenu kritumu tomēr neviens no Dienas aptaujātajiem ekspertiem neprognozē, atgādinot — dzīvojamā platība pret iedzīvotāju skaitu Latvijā joprojām ir krietni mazāka nekā Rietumeiropā, tādēļ pieprasījums saglabāsies un ļaus noturēt arī cenu līmeni.
"Mājoklis ir nepieciešams katram iedzīvotājam, un tā cena ir viens no svarīgiem faktoriem, kas rada spiedienu uz algām un veicina emigrāciju: ja algotam darbiniekam ir nepieciešams mājoklis, ir divas iespējas, kā to atrisināt strauji augošu cenu gadījumā — panākt savas algas pieaugumu vai emigrēt. Abas šīs tendences nav labvēlīgas ekonomikas attīstībai," saka G.Dāvidsons. Tomēr viņš uzsver, ka šajā situācijā Latvijas ekonomikai labvēlīgākais scenārijs būtu cenu stabilizācija pašreizējā līmenī, nevis cenu kritums, kas varētu radīt problēmas ar nekustamo īpašumu saistītām nozarēm un valsts ekonomikai kopumā. "Turklāt diez vai ir vērts lolot ilūzijas, ka burbuļa plīšanas gadījumā būs iespēja iegādāties lētākus mājokļus. Vairākums pircēju izmanto kredītus, un kredītresursi krītošu cenu gadījumā parasti sadārdzinās. Tādā veidā no burbuļa plīšanas var ciest ne tikai nekustamā īpašuma spekulanti, bet visi valsts iedzīvotāji," saka G.Dāvidsons.