Mežus iegādājas arī valsts uzņēmums Latvijas Valsts meži. Mežu īpašnieki savukārt kļuvuši gudrāki un pirmajam pretimnācējam savu īpašumu nepārdod, cenšoties panākt maksimāli iespējamo cenu.
Mežu pirkšanas un pārdošanas sludinājumi lielā skaitā atrodami internetā un avīzēs. Arī pie paziņojumu stabiem un kāpņu telpās laukos piespraustas lapiņas liecina, ka mežu pirkšana un pārdošana ir aktuāla, stāsta Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Runājot par meža zemes cenām, Ozols norāda, ka tās joprojām ir konservatīvas, katrā ziņā nav salīdzināmas ar cita nekustamā īpašuma cenām pirms un pēc krīzes. Arī Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka mežu cenas ir ļoti atšķirīgas. Muižnieks lēš, ka ārzemnieku rokās šobrīd nonākuši aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši hektāru meža. Kopā Latvijā ir 3,2 miljoni hektāru, no kuriem puse pieder valstij, bet otra puse privātiem īpašniekiem. Viņš pauž pārliecību, ka cilvēki, kuri mežu pārdod, saprot, ka nākotnē iegādāties to vai citu mežu, visticamāk, būs ļoti grūti. Vismaz ārvalstu investori nopirktos mežus, visticamāk, tik drīz nepārdos.
Latvijā ar mežu uzpirkšanu nodarbojas gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji. Aleksandrs Tokarevs no SIA Zviedrijas mežu fondi stāsta, kā tiek organizēti mežu iepirkumi.
Šogad mežu iepirkšanā iesaistījies arī valstij piederošais uzņēmums Latvijas Valsts meži, šim mērķim atvēlot vienu miljonu latu, stāsta Arvīds Ozols. Kā norāda Latvijas Valsts mežu pārstāvis Tomass Kotovičs, uzņēmums saņem gana daudz piedāvājumu no cilvēkiem, kas mežu vēlas pārdot tieši valsts firmai. Ārvalstu organizācijas, kas uzpērk mežus, Kotovičs par Latvijas Valsts mežu konkurentiem gan nesauc.
Tomēr ne visām meža zemēm iespējams ātri atrast pircēju. Kā norāda Aleksandrs Tokarevs, vissarežģītākā situācija šobrīd ir ar mežu zemēm pēc mežiztrādes. Runājot par skandināvu investoriem, gada sākumā Latvijas medijos parādījās ziņas par to, ka Latvijas meži uzturēs zviedru, norvēģu un somu pensionārus, jo daļa ārvalstniekiem pārdoto mežu nonākuši norvēģu un zviedru apdrošināšanas kompāniju un Zviedrijas pensiju fonda rokās. To mērķis ir lēna, bet stabila peļņa, kas nemainīgi pieaug, augot kokiem.
Latvijas pensiju fondu pārvaldītājiem iespējas investēt mežos patlaban nav, tomēr par to notiek diskusijas ar ministriju pārstāvjiem, stāsta Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, kas pārstāv arī Komercbanku asociāciju. Švarcs atzīst, ka ieguldījumi mežos visā pasaulē ir jauns un neizpētīts darbības lauks. Ir vairāki varianti, kā pensiju uzkrājumi nonāk līdz investīcijām mežā.
Jāpiebilst, ka Latvijā tikt pie meža ir daudz vienkāršāk nekā, piemēram, Skandināvijā, kur meža īpašumi ir ar senām tradīcijām un pāriet mantojumā no paaudzes paaudzē, un tiek pārdoti tikai ļoti retos gadījumos. Turklāt, ja pārdod, tad cenas ir ļoti augstas. Latvijā meža pārdošana bieži vien saistīta ar mērķi ātri tikt pie naudas.