Laikraksts norāda, ka cenu stabilizāciju apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji, taču viņu domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj.
Vairāki uzņēmumi - "RBSSkals", "Kalnozols celtniecība", PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas "Latvijas energoceltnieks", "Skonto būves" un "SRV Terbelat" pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu.
Projektu attīstītāji "Valērija Barjera nekustamie īpašumi" komercdirektors Jānis Brants DB stāstījis, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt "Bauplan Nord" valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozējis, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis.
"RBSSkals" valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns laikrakstam atzinis, ka būvniecības cenas šobrīd Latvijā ir ļoti saistītas ar celtniecības apjomu pieauguma tempu.
«Daudzi projekti netiek uzsākti, tāpēc pieprasījums pēc būvmateriāliem ir samazinājies, un pierimis arī cenu pieaugums,» skaidrojis Saukāns. «Teorētiski būvniecības apjoma kāpumam vajadzētu cenas pat samazināt, bet ir materiāli, kuri tieši pretēji - kļūst dārgāki. Iespējams, to rada tā sauktās deficīta gaidas vai arī citi faktori. To materiālu segmentā, kur ir lielāka konkurence, iespējams, cenas pazemināsies, savukārt citiem turpinās kāpt."
Arī "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētājs Ivo Čerbakovs sacījis, ka būvmateriālu tirgū vērojama stabila situācija - cenas nedz aug, nedz krītas: «Ievērojami ir krities lielais pieprasījums pēc materiāliem, kas bija vērojams pirms kāda laika un izraisīja atsevišķu materiālu deficītu.»
Nozares pārstāvji DB arī atzinuši, lai gan būvmateriālu cenu pieauguma temps ir samazinājies, tomēr akūtais darbaspēka deficīts un augstā inflācija, kas dzen augšā algas, palielina kopējās celtniecības izmaksas. Tām nākamgad varētu būt gaidāms neliels kāpums - ap 5-10% gadā.
Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada otro ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29,1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā.