Nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem savi ierosinājumi ekonomikas atdzīvināšanai

NIPAA izstrādātie priekšlikumi paredz:

1. Primāri – "glābt" klientus – fiziskas un juridiskas personas:
a. uz laiku atcelt vai samazināt kredīta maksājumus, lai atbrīvotos līdzekļi, kas ieplūstu ekonomikā (potenciāli – vairāki miljardi latu 2-3 gadu laikā). Tas, savukārt, nodrošinātu banku sistēmas atlabšanu un secīgi – arī ekonomikas atlabšanu;
b. izvērtēt katra atsevišķā NĪ scenāriju (atstāt/atņemt), ņemot vērā, vai objekts nodrošina naudas plūsmu (fiziskas personas ienākumi, juridiskas personas investīcijas, īres vai nomas ieņēmumi), cik ātri naudas plūsmu var nodrošināt, kā arī raudzīties – vai tā tirgus vērtība sedz hipotēku. NIPAA uzsver, ka īpašnieku izlikšana no nekustamā īpašuma nav vēlama, tā vietā – iesakot maiņu uz mazāku platību. Šie pasākumi palīdzētu nepārslogot bankas ar nelikvīdiem aktīviem, kā arī saglabāt klientu uzticību.

2. Dzīvokļu tirgus atdzīvināšana:
a. uz 3-5 gadiem, vismaz 50% apmērā atcelt vai atlikt iedzīvotāju ienākumu nodokli kredītņēmējiem vienīgajam jaunajam un esošajam mājoklim, attiecinot atlaidi uz katru ģimenes (mājsaimniecības) locekli, līdz ar to – motivējot iedzīvotājus būt ekonomiski aktīviem, nevis slēpt ienākumus;
b. rosināt iedzīvotājus pāriet/mainīt dzīvokļus uz mazākiem. Šo maiņu kredītņēmēju vidū sākotnēji administrētu bankas. Tādējādi tiktu aizņemti brīvie mazākie dzīvokļi, bet lielākos varētu pārdot kā ekskluzīvus, sadalīt mazākos un/vai pārdot pašvaldībām;
c. pašvaldībām iepirkt 2.izsoles dzīvokļus – tādējādi bankas iegūtu naudu, bet pašvaldības – dzīvokļus zem pašizmaksas, ietaupot sava budžeta naudu, vienlaikus nodrošinot savā teritorijā cilvēkresursus uzņēmējdarbībai.

3. Biroju, komerciālo un ražošanas platību, sociālo funkciju tirgus atdzīvināšana:
a. nebūvēt jaunas ēkas, bet esošās nomāt atklātos konkursos. Tas būtu izdevīgi gan valstij, gan pašvaldībām, tajā skaitā – izglītības iestādēm, uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, u.c;
b. mazināt birokrātisko slogu un sakārtot infrastruktūru komerciālajiem un ražošanas objektiem. Patlaban jauna objekta saskaņošana, pasūtīšana vai izbūve ir gara birokrātiska procedūra, un gandrīz visas izmaksas gulstas uz NĪ attīstītāja pleciem. NIPAA priekšlikums ir novirzīt līdzekļus potenciāliem, valsts konkurētspēju veicinošiem objektiem, kā arī – uzlabot attiecīgo valsts sektoru (monopolu) darbību;
c. sakārtot īpašuma nodokļu jautājumus, samazinot vai atceļot nodokli, ja telpas nav izmantotas, pārskatīt kadastra vērtības, ņemot vērā jaunās tirgus cenas.

4. Citi priekšlikumi:
a. ar nodokļu, investīciju un likumdošanas politiku veicināt Rīgas vēsturiskā centra atjaunošanu, lai nodrošinātu tūrisma infrastruktūru;
b. mazināt valsts enerģētisko atkarību, siltinot neefektīvās ēkas un veicinot alternatīvus enerģijas ieguves veidus.