Nežēlīgās konkurences dēļ būvniecības iepirkumus, iespējams, iegūst viltīgākie

Augošās konkurences dēļ gan lielas, gan mazas būvfirmas kāri ķer pat agrāk nievātus nieka jumta maiņas darbus — katrā konkursā piesakās vairāk nekā 10 pretendentu, līdz šim reģistrētais rekords ir 40. Vien daži būvnieki droši par līgumiem līdz 2011.gadam, vairākums drudžaini meklē darbu jau nākamajam gadam. Cīņa notiek uz nāvi — lielie vaino mazos dempingā un lēto materiālu izmantošanā, mazie pārmet lielajiem uzpūstu projekta vadības štatu un alkatīgus peļņas procentus. Cenu piedāvājumi atšķiras par vairākiem simtiem tūkstošu latu, Dienai zināmais starpības rekords ir vairāk nekā 2,5 reizes. Likumdošana ir pārāk izplūdusi, lai valdītu kārtība — sen solītā konkursu nolikumu, vērtēšanas kritēriju un līgumu standartizēšana patlaban notiek teju tikai ar būvnieku nevalstisko organizāciju iniciatīvu.Lētāk par pašizmaksu RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss bažījas, ka iepirkumos valda tāds kā pokers — cena tiek samazināta ar mērķi iegūt pasūtījumu, radot bažas par būves kvalitāti vai pabeigšanu vispār. "Ja ēkai pašizmaksa ir 500 000, bet to piedāvā uzcelt par 280 000 — tas nav iespējams! Vai nu ir kaut kāds cits nodoms, vai arī nekompetence," domā uzņēmējs, "ja pietrūks naudas, projekts iestrēgs. Pēc tam to nāksies pabeigt par papildu maksu." Šādi projekti varot parādīties jau pavasarī. Konkursā par Tukuma bērnudārza būvi uzvarējusi uzņēmumu apvienība I.S.A.M.—Telms ar 1,1 miljona latu cenu paredzēto 1,7 miljonu vietā. Iepirkumu komisijas sekretāre Santa Liepiņa Dienai stāsta, ka uzvarētājs kā vietējais no 16 pretendentiem piedāvājis "par dažiem santīmiem" lētākus materiālus, transportu un darbaspēku. Pilnvarotais partneris SIA I.S.A.M. būvniecībā darbojas 10 gadu. Ar īpašnieku Staņislavu Gribustu Dienai neizdevās sazināties. Būvkomersantu reģistrā redzams, ka S.Gribusts ir Būvinženieru savienības sertificēts būvuzraugs un būvdarbu vadītājs. Uzņēmumā ir vēl viens speciālists Vents Kupčs, kura atbildība reģistrēta trijos citos uzņēmumos, no tiem divos viņš ir vienīgais sertificētais būvuzraugs. I.S.A.M. darbinieku skaits un apgrozījums kopš 2006.gada audzis, tas vērtējams kā vidējs uzņēmums. Pērn vidējā alga, pēc Dienas aprēķiniem, tajā bija 370 latu pirms nodokļu nomaksas. Zemākā nav bubulis Būvobjekta tāmi veido darbs, materiāli un mehānismi, kā arī iekārtas un nodokļi. "Šajā cenu koridorā var būt 15% atšķirības, bet ne 30—40%," saka E.Štrauss no RBSSKALS, "parasti algas ir 15—20% no kopējās tāmes. Tas, kurš maksā aploksnēs, var dot 15—20% zemāku cenu." To var nodrošināt arī ar "lētā gala" materiāliem, Dienai atzīst nozares dalībnieks, kurš vēlas saglabāt anonimitāti: "Ķīnas santehnika, bezšķiras flīzes, ungāru un poļu linoleji, plastmasas caurules, alumīnija vadi..." Celtnieki, kas grib turpināt strādāt, to nepiedāvājot, jo "reputācija tomēr dārgāka". SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns gan domā, ka no zemākās cenas nav jābaidās, ja vien konkurss organizēts profesionāli, ar precīzu mērķi, ir skaidri līguma noteikumi un pretendentu spēja tos izpildīt. Ap 90% Merks pasūtījumu ir no privātuzņēmumiem, un tur zemākā cena nebūt neradot aizdomas par kvalitāti. Kompānijas PBLC valdes loceklis Jānis Lancers teic, ka pretendentiem obligāti jāprasa uzziņa par sociālajām iemaksām, lai novērstu algas aploksnēs, un būvdarbu vadītājam jāinformē, cik būvfirmās viņš strādā. "Pat vienā firmā ar divām būvēm ir divi sertificēti būvuzraugi, jo viņiem objektā jābūt visu laiku. Nevar kvalitatīvi strādāt trīs četrās firmās," uzsver būvnieks.Jāvērtē profesionāļiem Arī konkursa komisijā jābūt sertificētiem būvniekiem, uzskata uzņēmēji. "Kas notiktu, ja celtnieks mēģinātu noteikt slimniekam diagnozi?" sašutis J.Lancers. "Bet pašvaldības konkursos mediķi vai skolotāji izvēlas labāko būvnieku! Tas ir absurds!" I.Geidāns lielāko risku saskata konkursu nolikumos: "Tos vai nu nav gatavojuši profesionāļi, (..) vai arī rīkotājiem patiesībā ir citi mērķi." Viņaprāt, jāievieš pēcapmaksa par darbu, nevis avanss, tad šaubīgās kompānijas atkristu uzreiz. J.Lancers uzskata, ka līdz ar tipveida konkursa nolikumu un kritērijiem, pēc kuriem noteikt izdevīgāko piedāvājumu, vispārējos būvnoteikumos precīzi jānorāda materiālu specifikācijas, kā tas ir citur Eiropā, lai nevarētu manipulēt ar cenām. Cita riska zona ir garantijas laiks. Dažu pretendentu solītie 10—20 gadi ir blefs, saka jau minētais anonīmais avots. "Kāda konkursa uzvarētājs pašvaldībai piedāvā 11 gadu garantiju, par to iegūstot papildu punktus, taču izrādās, ka tā ir garantija celtnieku darbam, bet ne būvmateriāliem, kam ražotājs nedod vairāk par diviem gadiem. Bankas garantija ir ne ilgāk kā trīs gadi." J.Lancers uzsver, ka divu gadu būvniecības garantija jau noteikta likumā.