papildināta - Pērn būvniecības apjomi samazinājušies par 3,7%

Jānis Zagorskis, "Nordea" bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs:

Dati skaudri iezīmē nozarē notiekošo. Lejupslīde būvniecības sektorā, kas aizsākās 2008.gada trešajā ceturksnī, turpinās ar vēl straujāku lejupslīdi 2008.gada ceturtajā ceturksnī un šobrīd skar praktiski visus būvniecības segmentus.

Straujākais kritums joprojām ir saglabājies viesnīcu un dzīvojamo ēku būvniecībā, samazinoties attiecīgi par 61% un 49,6%, un ko galvenokārt ietekmē privātie patērētāji ar savu rīcību. Būtisku kritumu ir piedzīvojusi arī rūpniecības, ražošanas, noliktavu un administratīvo ēku būvniecības segments, samazinoties attiecīgi par 28% un 24,6%. Tieši kritums komercobjektu būvniecībā rada vislielākās bažas. Tas ir kā spogulis ekonomiskās situācijas lejupslīdei, kas īsā termiņā atspoguļojas budžeta ieņēmumu kritumā, tādējādi netieši ietekmējot arī pārējās nozares un valsts ekonomiku kopumā. Pozitīvu attīstību spējuši saglabāt vien ceļu būvniecība, komunikāciju infrastruktūras objekti un mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēkas.

Dati apliecina iepriekšējā periodā aizsāktās izmaiņas pieprasījuma struktūrā, kurā ļoti būtisku lomu spēlē valsts un pašvaldības ar infrastruktūras objektiem, īpaši ceļu un komunikāciju būvniecībā. Tieši pieaugums infrastruktūras un ceļu būvniecībā bija tas, kas vēl līdz pagājušā gada vidum spēja noturēt būvniecības nozari joprojām augošu. Tomēr neskaidrības ar valsts un pašvaldību budžetiem rada bažas par iespēju turpināt plānotās investīcijas apstiprināto finansējuma programmu ietvaros. Īpaši tas attiecas uz investīcijām, kas nepieciešamas ES fondu līdzfinansējumiem un kas tieši skar infrastruktūras objektus.

Ierobežotas maksātspējas un finansējuma pieejamības apstākļos privātajā sektorā, valstij būtu jāspēj rast atbalstu infrastruktūras objektu būvniecībai, tādējādi veicinot vienu no iekšzemes kopprodukta struktūrā nozīmīgākajām nozarēm. Vienlaicīgi tiktu radīta infrastruktūras bāze konkurētspējīgas ekonomikas attīstībai turpmākiem gadiem Latvijai nozīmīgās - transporta, sakaru un tirdzniecības nozarēs, kuru konkurētspēja ir tieši atkarīga no kvalitatīvas infrastruktūras pieejamības.

Neskatoties uz nozares kritumu, arī būvniecības kompānijām vajadzētu saskatīt savus ieguvumus. Pirmkārt, darbaspēka tirgū. Samazinoties spiedienam uz algām, par prioritāru var izvirzīt efektivitāti un prasības pret darbinieku kvalitāti. Otrkārt, būvmateriālu un izejmateriālu tirgū, krītot cenu pieaugumam. Šī brīža situācija uzliek jaunus izaicinājumus nozares dalībniekiem, no kuriem svarīgākais ir darba ražīguma celšana un tā balanss starp cenu, ko iepriekš nav izdevies noturēt darbaspēka un ražīguma nesamērības dēļ.

Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts:

Būvniecības apjomu kritums šajā ekonomiskajā situācijā diemžēl ir neizbēgams, jo tā ir viena no cikliski "jūtīgākajām" ekonomikas nozarēm. Nepārsteidz, ka pērnā gada 4.ceturksnī ļoti strauji krītas dzīvojamo māju būvniecība, jo iesāktie projekti tiek iesākti un pabeigti, bet jaunus sākt šobrīd nebūtu lielas jēgas.
Turpmākajos gados nostiprināsies ceļu būvniecības absolūti dominējošā pozīcija šajā nozarē. Lai cik tas būtu grūti, valsts līdzfinansēs ES fondus šai jomai, jo šobrīd ir absolūti nepieciešama gan ES fondu stimulējošā makroekonomiskā ietekme, tāpat labāki ceļi ir vairāk nekā vēlami. Šī apakšnozare gada laikā pieaugusi par 12,3%. Tāpat salīdzinoši stabils sektors būs sakaru, elektrolīniju un cauruļvadu būvniecība, jo infrastruktūras uzņēmumu naudas plūsma ir relatīvi stabila, bet plāni sniedzas tālu nākotnē.

Rūpniecība drīzāk būs starp pirmajām nozarēm, kas sāks atgūties, bet tas noteikti nenotiks tuvāko mēnešu laikā. Tāpēc rūpniecisko ēku būvniecības apjomu kritums, kas gada griezumā bija -28%, varētu turpināties.

Latvijas būvniecības statistikā tās nelielo apjomu un atsevišķu projektu pabeigšanas ietekmē vienmēr parādās motīvi, kas krasi kontrastē ar kopainu un nonāk šķietamā pretrunā ar makroekonomisko loģiku. Tāds motīvs šoreiz ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecības pieaugums par 66,8%. Tas ir interesanti, bet diemžēl neko nepierāda.