gada trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 11,1%, tai skaitā ēku būvniecības apjomi - par 30%, bet inženierbūvju apjomi palielinājušies par 0,1%.Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 38,5%, tai skaitā ēku būvniecības apjomi sarukuši par 52,8%, inženierbūvju būvniecības - par 23,6%.Vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma samazinājums bija mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 88,2%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu – par 66,3%, dzīvojamo ēku – par 61,7%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, būvniecības apjomi pieauguši tikai tiltu un tuneļu būvniecībā – par 180,8%.
Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Jānis Zagorskis norāda, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, pērm izaugsmi
saglabājuši četri būvniecības nozares segmenti: tiltu un tuneļu
būvniecība – par 69,4%, veselības aizsardzības un sociālās
nodrošināšanas ēkas – par 15,7%, maģistrālie cauruļvadi un komunikāciju
līnijas – par 13,7% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par
13,4%, kas kopā veido tikai 30% no kopējiem būvniecības apjomiem 2009.gadā. Pārējos segmentos vērojams būtisks kritums.
Naudas masa nozarē ir samazinājusies, būvniecības sektorā 2009.gada ģenerēts par teju 750 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tā ir
nauda, kas 2009.gadā vairs nav ienākusi nozarē un kas ir atstājusi
būtisku negatīvu ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju nozarē un
pastarpināti arī valsts budžetu, nesaņemto nodokļu veidā, norāda eksperts.
Viņš piebilst: kritums pats par sevi nav
nekas traģisks, jo ekonomika šobrīd izdzīvo savu krīzes laiku, tomēr
bēdīgi ir vērtēt šos datus citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kontekstā. Latvija ir
viena no līderēm būvniecības apjomu krituma ziņā un būtiski apsteidz
kopējo būvniecības sektora kritumu 27 ES valstu griezumā.
J.Zagorskis uzskata, ka valsts, par spīti grūtajai situācijai, nedrīkst būt pasīva arī šobrīd - tai vajadzētu būt proaktīvai dažādu
citu atbalsta formu meklējumos. Pirmkārt, pildot saistības esošo
noslēgto līgumu ietvaros, otrkārt, darot visu iespējamo, lai Eiropas
fondu apguve tiktu veikta daudz intensīvāk, investējot šo naudu
infrastruktūras objektiem valsts un pašvaldību līmeņos. Arī būvniekiem
ir jābūt aktīviem dažādu sadarbības
iespēju meklējumos. Viņš norāda: kā viens no neapgūtiem, bet svarīgiem virzieniem ir
attīstīt energoefektivitātes projektus, sadarbojoties ar pašvaldībām un
apsaimniekotājiem.
"Būvniecības nozares dati un tendences joprojām ir skaudras un turpina
paņemt savus upurus. Maksātnespējīgo kompāniju skaits turpina pieaugt,
veicot nesamērīgā būvniecības kompāniju skaita samazināšanu piespiedu
kārtā. Atlikušajiem glābiņu nākas meklēt eksporta tirgos, meklējot
specifisku nišu, kur radīt savu pievienoto vērtību, vai vienkārši "pārziemot", veicot būtisku restrukturizāciju un optimizāciju un cerot
uz gaismas parādīšanos tuneļa galā, kas Eiropas mērogā jau redzama," saka J.Zagorskis.
DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka kritums par 38,5% ceturtajā ceturksnī ir dziļākais līdz šim gada griezumā, taču tas pamatā ir iepriekšējo ceturkšņu krituma kumulatīvais rezultāts.
Viņš spriež, ka 2010.gadā celtniecības sektorā aktivitāte turpinās sarukt, taču pakāpeniskāk, jo celtniecības nozares struktūra ir jau pilnīgi pārvērtusies salīdzinājumā ar buma gadiem. "Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecības apjoms pērnā gada beigās pret 2008.gada 4.ceturksni samazinājās par 88%, taču, pat ja šādas ēkas turpmāk vispār nebūvēs, tas nozari kopumā vairs nevar būtiski ietekmēt, jo tirdzniecības ēku īpatsvars būvniecības kopapjomā vairs bija tikai 1,4% jeb 3,5 miljoni latu," komentē P.Strautiņš.
Dzīvojamo ēku segmentā, viņaprāt, turpmākajos pāris gados aktivitāte atkal varētu kaut nedaudz pieaugt privātmāju segmentā, daļai mājsaimniecību ienākumi joprojām ir labi un tās labprāt izmantos zemās darbu izmaksas. Tieši šajā segmentā apjomi līdz pērnā gada vidum jau bija samazinājušies vairāk nekā desmit reizes un no tik zemas bāzes iespējams pieaugums jebkurā ekonomikas attīstības scenārijā, norāda P.Strautiņš.
Viņš arī uzskata, ka pēc ļoti dziļa krituma - par 69,8% pērn - salīdzinoši labas izredzes 2010.gadā un nākamgad ir rūpniecisko objektu būvniecībā. Tiek saņemts arvien vairāk ziņu par jaunu rūpnīcu celšanas plāniem un esošo paplašināšanu. Turpinās arī vairāki iepriekšējos gados iesākti vērienīgi projekti, piemēram, Liepājas metalurga rekonstrukcija.
Tomēr nozīmīgākais nozari stabilizējošais faktors, viņaprāt, būs ieguldījumi infrastruktūrā, jo te ir gan saglabāti lieli apjomi, gan salīdzinoši labas perspektīvas - šo sektoru stabilizēs ES fondi. Turpināsies arī ar aizņēmumu finansētā Dienvidu tilta 2.kārtas būvniecība. P.Strautiņš piebilst, ka zemā aktivitāte Latvijā ir veicinājusi celtniecības pakalpojumu eksportu, pērn ārvalstīs Latvijas celtnieki veikuši darbus par 37,8 miljoniem latu, kas ir par 167% vairāk nekā pirms gada.