Pērk apakšuzņēmējs Jautājums, kāpēc LNB celtnieki iegādājas metālu Baltkrievijā, ja LM esot krājumi, izskanēja, I.Godmanim tiekoties ar Būvindustrijas koordinācijas centra vadītājiem. Kā Dienu informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena, EM saņēmusi vēstuli par šo tēmu no LM, taču situācija izrādījusies citāda. Par Gaismaspils konstrukciju montāžu atbildīgās kompānijas RBSSKALS vadītājs Māris Saukāns Dienai uzsver, ka parasti cenšas līgt vietējos speciālistus un pirkt vietējos materiālus. "Arī LNB armatūru pērkam LM, tikai līgumu noslēdzis apakšuzņēmējs, kas gatavo armatūras paklāju," stāsta būvnieks. Jau nopirktas un iemontētas 540 tonnas armatūras, kopā vajadzēs 3,5 tūkstošus tonnu. Tās cena LM ir ap 300 latu par tonnu. Nav vienīgā LM par noietu nesūdzas — finanšu direktore Benita Imbovica Dienai stāsta, ka metālu eksportē uz visām Eiropas valstīm, arī Latvijā pērn tas pieaudzis. Precīzus skaitļus viņa neatklāj, jo to publiskošana jāsaskaņo ar biržu. Statistika rāda, ka Latvijā metālu ieved gan no Baltkrievijas un Moldovas, gan Ķīnas un Turcijas, kaut LM esot līdzīgi produkti ar sertifikātiem, pauž vadītāja. Līdzīgas vēstules EM saņemot arī no citiem uzņēmumiem, taču neiejaucas strīdos, uzsver E.Urpena: "Saprotams, ka LM kā spēcīgs eksportētājs cīnās par savu vietu, tomēr ražotāju vajadzības jāsamēro ar pircēju vēlmēm, un izšķirīgais ir cena un kvalitāte." Pašlaik vairākās Eiropas valstīs esot vērojama līdzīga tendence pirkt vietējo preci, lai balstītu savus ražotājus krīzes laikā, tomēr atklāti to neviens neatzīst. Var trāpīt pašiem Premjera padomnieks Edgars Vaikulis noliedz, ka premjera nolūks būtu veicināt protekcionismu. Premjers patlaban viesojas Baltkrievijā, lai pilnveidotu ekonomisko sadarbību. "Izvēloties par labu Latvijā ražotajam, vai tā būtu pārtika, mēbeles vai metāli, galvenais ir cena un kvalitāte, salīdzinot ar citu valstu preci," oficiālo pozīciju apstiprina E.Vaikulis un piebilst, ka Latvijā nav iespējams protekcionisms, jo tā ir Eiropas Savienības vienotās ekonomiskās telpas dalībniece. Šādam vietējo ražotāju atbalstam ir divi negatīvi efekti, Dienai teic Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas izpētes centra eksperts Vjačeslavs Dombrovskis. Pirmais — cieš pircējs, jo par augstāku cenu iegādātā vietējā prece mazina tā konkurētspēju. "Otrais — protekcionisms ir kā bumerangs, kas vienmēr atgriežas. Ja Latvija atbalstīs savus ražotājus, kāpēc lai to nedarītu citas valstis?" brīdina eksperts, "tā ir tuvredzīga attieksme, jo ilgtermiņā visvairāk ciestu mūsu valsts pati." V.Dombrovskis vērtē, ka šādu premjera rīcību, visticamāk, izraisījis lielais spiediens, kas viņam jāiztur: "Pēc zemniekiem palīdzību lūdz daudzi, un viņam šķiet, ka vajag palīdzēt." Tomēr Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas vienošanās rāda, ka mērķis aizdevumiem ir nonākt pie jauna algu un cenu līmeņa Latvijā, valdībai stāvot malā, apgalvo ekonomists.
(precizēts tonnu apmērs 3.rindkopā)