ĶNP savukārt aizstāvas, norādot, ka biedrības īstenais mērķis — tikai panākt vides aizsardzības normu mazināšanu, lai parka teritorijā varētu netraucēti nodarboties ar būvniecību. ĶNP aizmugure ir līdzīgos uzskatos esošā Vides ministrija, savukārt biedrība sākusi talkā saukt iedzīvotājus, un savākti jau 1500 parakstu. Kompromiss pagaidām nav panākts.
Privāto zemju īpašnieki, neapmierināti ar zemajām kompensācijām,
grib tikt vaļā no būvniecības liegumiem
Par īpaši aizsargājamu teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru
platībā ĶNP kļuva 1997.gadā. Vēlāk tas tika iekļauts Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Nature 2000. Tiesa, aptuveni 15% no
parka zemēm ir privātīpašnieku rokās, kuru rīcību brīvību ierobežo ĶNP
noteikumi. Tajos teikts, ka parka dabas liegumos ir aizliegta zemes
transformācija ārpus tam ierādītām vietām, tādējādi netiek pieļauta
būvnecība. Noteikumi paredz arī izņēmumus, taču parka administrācija
dabas aizsardzības vārdā tos pielieto reti.
Iebilst Lapmežciems
"Mēs vairs nedzīvojam Padomju Savienībā, un zeme pieder nevis valstij,
bet privātiem īpašniekiem. ĶNP ar to jārēķinās un jārespektē cilvēku
tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu," sašutis ir ĶNP oponents
Edmunds Pētersons, Lapmežciema domes priekšsēdētājs. Viņa vadītais
novads pilnībā atrodas ĶNP teritorijā, tā lielāko daļu aizņem Kaņiera
ezers un mitrāju dabas liegumi, kā arī viena no parka rezervāta zonām,
kurā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Smārdes un Salas
pagastu teritorijas, kas arī atrodas ĶNP, pārsvarā ir neitrālajā zonā,
kur nav nekādu ierobežojumu, vienīgi par būvniecības ieceri jāinformē
parka administrācija.
Parka vērtība
Dibināts 1997.gadā ar Vācijas Vides ministrijas atbalstu uz 1957.gadā veidotā Ķemeru rezervāta bāzes, kas sastāvēja no Ķemeri tīreļa, Slocenes un Kaņiera dabas liegumiem. ĶNP ievērojams ar sērūdeni, kas veidojas dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā un vairākus gadsimtus kalpo par pamatu kūrortam. Parks sargā starptautiski nozīmīgus mitrājus — purvus, palieņu pļavas, piejūras lagūnas tipa ezerus. ĶNP teritorijas lielāko daļu klāj meži. Parka teritorijā ir saglabājušies pārējā Latvijas teritorijā reti sastopami augi, kā arī tādi, kas pēdējos gadu desmitos izzuduši visā Latvijas teritorijā: lauku kokalis, linu idra, mazais sūricis. Sastopami arī purva divkrēsliņi, asās dižlapes un orhidejas. ĶNP iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Lapmežciema novada domes teritorijas plānojums, bez kura dome nevar
izsniegt atļaujas būvniecībai, ir jāsaskaņo ar ĶNP, taču tā pirmo
variantu parka administrācija noraidīja. E.Pētersons uzskata, ka parka
noteiktie apgrūtinājumi ir pārāk smagi, uz ko ĶNP direktore Ērika
Kļaviņa iebilst: "ĶNP noraidīja Lapmežciema teritorijas plānojuma pirmo
redakciju, jo tajā prasīta atļauja apbūvēt pilnīgi visu teritoriju, kur
vien var iebraukt ar būvtehniku. Tas parkam bija nepieņemami." Viņa arī
norāda, ka pašvaldības dažkārt ir rīkojušās negodprātīgi — deva zemi
nomā, kad jau bija zināms, ka tur būs ĶNP. Patlaban tiek saskaņota otra
plānojuma redakcija, kurā novada domei lūgts ņemt vērā ĶNP aizrādījumus
par optimālākajiem risinājumiem no vides viedokļa.
JAB vāc parakstus
Atšķirībā no Lapmežciema domes Jūrmalas attīstības biedrība ir gatava
jautājumu risināt radikāli. Tā pieprasa apdzīvotu vietu un
privātīpašnieku zemju izslēgšanu no parka, grozot ĶNP likumu, un par to
uzsākot parakstu vākšanu. "Pēc rezultātu apkopošanas tiks iesniegta
prasība vietējām pašvaldībām, kas tad arī konstatēs, par kurām
teritorijām ir runa. Vēlāk kopā ar pašvaldībām tiks izstrādāti Ķemeru
nacionālā parka likuma grozījumi, kurus tālāk virzītu uz Saeimu,"
informē JAB valdes priekšsēdētājs Oskars Brambergs. Viņš uzsver, ka ĶNP
nedrīkst būt noteicējs apdzīvotu vietu teritorijās.
Parka administrācija gan atgādina, ka teritorijas izslēgšana no Nature
2000 tīkla, kurā ĶNP iekļauts 2004.gadā, nav ne ĶNP, ne arī Vides
ministrijas kompetencē. "Eiropas vides aizsardzības institūcijas, kas
ir informētas par šo izmaiņu ekonomiskiem motīviem, nepieļaus
privātīpašnieku patvaļu," informēja ĶNP, uzsverot, ka Natura 2000
robežas var mainīt tikai ārkārtējos gadījumos. ĶNP pārstāvji norāda, ka
parakstu vākšana nebeigsies ne ar ko. "To izmanto iedzīvotāju un parka
attiecību bojāšanai," uzskata J.Šlūke.
Kompensācijas
O.Brambergs arī pārmet parkam, ka tā veidošanas laikā netika atpirkta
privātīpašnieku zeme, bet tagad uzliktie ierobežojumi netiek
kompensēti. Tiesa, aizsargājamās dabas teritorijās esošo mežu
īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežošanu ir paredzētas divu
veidu kompensācijas — līdzvērtīga zemes maiņa vai atlīdzība naudā, kas
šajā gadā noteikta 4135 lati par hektāru. Pēc privātīpašnieku aplēsēm
summa ir liela, tomēr nav tirgus cena, ko īpašnieki gribētu saņemt,
turklāt ne visi uz to var pretendēt — tikai tie, kuriem ir meža zemes.
JAB iesaka paredzēt kompensāciju pēc tirgus cenas, taču, cik tā varētu
būt liela, precizēt nevarēja. Zemes maiņa praksē netiek pielietota, jo
valstij brīvu zemju neesot, tādēļ šo iespēju drīzumā plānots svītrot no
likuma.
"Kopumā no ĶNP zonām, uz kurām attiecas šī brīža kompensāciju likums,
valstij nepieder 495 hektāri. Tie ir 230 zemes gabali, no kuriem vairāk
nekā 200 ir meža zemes," pastāstīja J.Šlūke. Par privātīpašumā esošo
zemi, kas nav mežs, J.Šlūke paskaidro, ka tā pārsvarā atrodas
neitrālajā zonā, kur ierobežojumi nav uzlikti, līdz ar to arī
kompensācija nepienākas.