Būvniecības sākumā solīto ilgtspējīgo risinājumu te nav daudz, tomēr uzņēmuma valdes loceklis Jans Brinks teic, ka pēc pirmā ekspluatācijas gada būs redzams, cik izdevīga ir ēka. Šajā projektā nav jāpiesienas kļūdām, defektiem vai sliktiem materiāliem, kas ir daudzu Latvijas būvfirmu celtniecības buma laikā uzslieto namu neatņemama zīme. Te viss ir kārtīgs un labs. J.Brinks skaidro, ka ēkas konstrukcija veidota ar noteikta izmēra režģi, lai ērti modelētu katra nomnieka platību gan birojos ar diviem, gan vienu logu vai saglabātu atklātas platības. Kā ilgtspējīgus risinājumus attīstītājs izceļ samērīgo logu platību, rekuperācijas sistēmu, kas gan silda, gan dzesē telpas ar ienākošās un izejošās gaisa plūsmas enerģijas maiņu, kā arī oļiem klāto jumtu un automātiskās Saules gaismas ieplūdes regulēšanas žalūzijas logiem dienvidu pusē. Tomēr ne uz jumta, ne pagalmā īsti nav vietas, kur darbiniekiem kaut brīdi brīvā gaisā baudīt Pārdaugavas zaļumu un tuvās Daugavas vēsmu. Ēkā jau aizpildīti 70% biroju, par kuriem noslēgti ilgtermiņa līgumi — šis aspekts attīstītājam ir būtiskāks par augstu cenu, kas ēkas racionālajai kvalitātei ir vidēja. Bauplan Nord lolo ilga darba mērķus Baltijas tirgū, jau plānojot jaunu biroja ēku Bauskas ielā, kā arī lūkojot līdzīgus projektus Lietuvā un Igaunijā.
Upmalas biroju māja dveš vācisku pedantismu. Diena vērtē jaunos projektus
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
FAKTI
Adrese: Mūkusalas 101, Rīga
Attīstītājs: SIA Bauplan Nord
Arhitekti: Mihaels Pēteris Šlesingers, Vācija; SIA Treimanis un sabiedrotie
Būvnieks: MBN Bau AG, Vācija
Konsultants: Colliers International
Biroju platība: 200—215 m2
Cena: 13—20 EUR/m2
Nomas minimālais termiņš: no 5 gadiem
Komunālās izmaksas: pēc skaitītājiem
Nodots ekspluatācijā: 2009.gadā
VIEDOKĻI
Ilvars Metnieks, NīaA vadītājs:
Prieks, ka Upmalas biroji nav pakļāvušies pēdējā laika aizrautīgajiem arhitektoniskās izrādīšanās kārdinājumiem, bet gan atspoguļo nākotnes arhitektūras virzienu, kas vērsts uz humānāku un taupīgāku dzīvesveidu. Šajā projektā vāciešu precizitāte un kārtības mīlestība spraucas ārā no visiem stūriem. Tas, ka darba kabinetos logi nepaceļas no grīdas līdz griestiem un tos var ērti atvērt, jau apstiprina tēzi, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To rāda arī Latvijai neraksturīgu tehnoloģiju izmantošana — žalūzijas, vienkāršākais veids, kā taupīt dzesēšanas iekārtu izmaksas. Darbiniekiem te nav ne jāsvīst, ne jādrebinās, jo projektēšanas uzdevuma galvenais mērķis nav bijis iekļūt glancētajos žurnālos, bet gan nodrošināt reālu darba vidi — mikroklimata kvalitāti ar atbilstīgiem materiāliem, telpu plānojumu un optimālu logu laukumu. Izturētais līdzsvars starp komplicētību un vienkāršību, izteiksmīgumu un funkcionalitāti dod šim projektam lielākos plusus.
*****
Ausma Skujiņa, arhitekte:
Kārtējo reizi citēšu filosofu Vitgenšteinu: "Arhitektūra ir žests. Ne
katra mērķtiecīga cilvēka ķermeņa kustība ir žests. Tāpat ne katra
mērķim atbilstīga ēka ir arhitektūra." Jaunā biroju ēka atrodas izcilā
vietā. Tā pavērsta pret Daugavu, un pavisam netālu transporta plūsmā
tiek iesaistīts Dienvidu tilts. Tālas perspektīvas un lieliskas
iespējas. Taču projektētais apjoms uz to visu neatsaucas un ar
nošķeltiem fasādes izvirzījumiem kautrīgi šķielē tikai uz pieguļošo
ielu. Var jau būt, ka tehniskie risinājumi ir nevainojami un apdares
darbi izpildīti kvalitatīvi, tomēr viss tāds pieticīgs un
bezpersonisks. Zemas, tiešā un pārnestā nozīmē, liekas ieejas durvis no
vestibiliem darba telpās. Vēdināšana galvenokārt mehāniskā, nav neviena
balkona, kur ieraudzīt un ieelpot Daugavu. Varbūt vajadzēja izmantot
jumta terasi — no tās brīnišķīgi skati uz pilsētu. Ēkas skices projektu
izstrādājusi vācu firma, bet tehniskais projekts tapis Latvijā. Radies
kompromiss, kuram tomēr nav izdevies kļūt par arhitektūru.
**
Andris Kronbergs, arhitekts:
Jaunais projekts Upmalas biroji kvalificējams kā ļoti racionāla, samērā
vienkārši veidota biroju ēka, kuras lielākā vērtība ir viegli
transformējamās telpas. Nesošo konstrukciju solis ir labs dažādu biroju
izveidošanai. Ļoti labs izvietojums pilsētā, labs skats uz Daugavu un
zaļo Pārdaugavu, plaša debesu panorāma, kas vērtējams pozitīvi.
Neredzēju īpašus inženiertehniskus risinājumus, izmantotas
tradicionālas iekārtas. Arī īpašu zaļu vai ilgtspējīgu risinājumu nav,
vienīgi dienvidu pusē uz logiem no ārpuses uzliktas automātiskās
žalūzijas, kas regulē saules gaismas ieplūdi. Iespējams, ēka ir labi
izolēta, lai saglabātu telpās piemērotu temperatūru — gan sildot, gan
dzesējot. No arhitektūras viedokļa izmantota racionāla, vienkārša
pieeja galvenā mērķa — ekonomiskas biroju ēkas — sasniegšanai.
***
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!