Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš ziņojumā valdībai norādīja, ka, arī samazinot nodokļa likmi un nosakot nodokļa pieauguma ierobežojumu, tik un tā ir gaidāms nodokļa ieņēmumu pieaugums - Jūrmalā tas būs 3,4 reizes, Rīgā un Liepājā - 2,4 reizes, bet Rīgas rajonā - 2,6 reizes.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, samazinot nodokļa likmi un nosakot nodokļa pieauguma ierobežojumu pašvaldībām, par 16,8 miljoniem latu palielinātos to ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa. Salīdzinot ar plānotajiem ienākumiem, pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmimi pēc likmes samazināšanas un pieauguma ierobežojuma noteikšanas varētu sarukt par 20 tūkstošiem latu.
Nodokļa apjoma pieauguma ierobežojumu, kas paredz noteikt, ka nodokļa pieaugums nevar pārsniegt 25% gadā, piemēros visiem nodokļu maksātājiem, lai izvairītos no situācijas, ka nodokļa maksātājs, kuram pieder mazāk vērtīgs īpašums, maksā lielāku nodokli nekā tas, kura nekustamā īpašuma vērtība ir lielāka. Nodokļa apjoma pieauguma ierobežojumu arī noteiks visiem, lai varētu visās pašvaldībās aprēķināt to nodokļu ieņēmumu prognozes.
Valdība arī nolēma izvērtēt iespēju nodokļa apjoma pieauguma ierobežojumu 25% attiecināt uz nākamajiem trim gadiem. Spurdziņš gan norādīja, ka nodokļa apjoma pieauguma ierobežojumu varētu noteikt 6 -7 gadu garumā.
Lai samazinātu nodokļa likmi un noteiktu nodokļa pieauguma apjomu, nepieciešamas izmaiņas likumā par nekustamā īpašuma nodokli.
Valdība otrdien apstiprināja arī jaunās zemes kadastrālās vērtības, kas stāsies spēkā no nākamā gada. Plānots, ka jaunās nekustamo īpašumu vērtības tiks pārrēķinātas katru gadu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sanita Šķiltere valdības sēdē gan norādīja, ka turpmāk vajadzētu izvērtēt kadastrālās vērtības bāzes metodiku. Viņa arī norādīja, ka pašvaldībām ieņēmumu samazinājums varētu būt lielāks nekā 20 tūkstoši latu, tāpēc aicināja katrai pašvaldībai atsevišķi pārrēķināt plānoto ieņēmumu samazinājumu.
Pēc Valsts Zemes dienesta veiktajiem aprēķiniem, zemes kadastrālā vērtība lauksaimniecības zemei 2008.gadā pieaugs vidēji divas reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei - 5,6 reizes, komercdarbības objektu apbūves zemei - 5,5 reizes, bet ražošanas objektu apbūves zemei - 5,1 reizi.
Savukārt ēkām kadastrālās vērtības pieaugums nākamajā gadā paredzēts vidēji 1,5 reizes komerciālām ēkām, bet 1,2 reizes - rūpniecības ēkām.
Premjers Aigars Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka FM piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai ir rūpīgi izsvērts un paredzētais nodokļa apjoma pieaugums ir minimālāis iespējamais, lai nekustamo īpašumu nodokļa apjomu pielīdzinātu īpašumu tirgus vērtībai.
Ekonomikas ministrs Jurijs Strods žurnālistiem norādīja, ka FM piedāvātais priekšlikums daļēji ir kompromisa priekšlikums, taču ministrija iecerējusi vēl iesniegt priekšlikumus, kas varētu paredzēt samazinātu nodokļa apjomu ražojošiem uzņēmumiem.
Viņš vēl uzsvēra, ka katrai pašvaldībai individuāli vajadzētu izvērtēt, kuru nozari tā varētu atbalstīt un kurai samazināt nekustamā īpašuma nodokļa apjomu.
"Nav visās pašvaldībās jābūt vienādiem apstākļiem," teica ministrs.
Arī finanšu ministrs un premjers norādīja, ka pašvaldības varētu individuāli pievērsties nekustamā īpašuma nodokļa apjoma piemērošanai ražojošajiem uzņēmumiem, lai veicinātu rūpniecības apjomu savā pašvaldībā.
Savukārt Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka par šo valdības ierosinājumu vēl būs ilgas diskusijas Saeimā.
Pašlaik nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5%.