Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ārvalstu valdību stipendijas piedāvā gan nopietnas studijas, gan eksotiku

«Un viss? Tagad tā līdz pensijai?» Agnesei Egliņai pirms pāris gadiem pēkšņi šķita par maz ar J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūto maģistra grādu, stabilu darbu gan akadēmijā, gan E. Dārziņa Mūzikas vidusskolā, veiksmīgo pianistes karjeru un aktīvo koncertdzīvi ar Lielo mūzikas balvu kā augstāko sasniegto virsotni. Akadēmijas gaitenī ieraudzījusi sludinājumu par konkursu uz Šveices valdības stipendiju, Agnese pieteicās un rezultātā ieguva divus lieliskus studiju gadus Cīrihes Mūzikas augstskolā.

Agneses pieredze ir tikai viens no piemēriem tām iespējām, ko piedāvā citu valstu valdības Latvijas pilsoņiem, ik gadu piešķirot stipendijas studijām vai pētniecībai savā valstī. Latvija noslēgusi ap 30 starpvaldību un starpministriju līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē un šo līgumu ietvaros piedāvā arī savas stipendijas ārzemniekiem, kas vēlas studēt vai nodarboties ar pētniecību Latvijā. Ar dažām valstīm (Šveici, Dāniju, Īslandi) šāda sadarbība notiek arī bez sadarbības līguma.

 

Divi gadi perfektajā Šveicē

 

Agnese Cīrihē maģistrantūrā specializējas kamermūzikā, un pēc pirmā gada viņai Šveices valdības stipendiju izdevies pagarināt vēl par gadu. Abas reizes pieteikuma izskatīšana bijusi ļoti nopietna - jāiesniedz CV, diplomi, rekomendācijas, jābūt arī skaidram apliecinājumam no Šveices augstskolas puses, ka students tiks ņemts pretī. Pirmajā atlases reizē notikusi arī klātienes intervija, dokumentus septiņus mēnešus vērtējušas trīs dažādas komisijas.

 

«Ārvalstu stipendiātiem ir regulāras tikšanās, un tajās vienmēr tiek uzsvērts, ka esam atlasīti «gardumiņi» - labākie no labākajiem. Tas ir pagodinoši, un tu ļoti novērtē šo iespēju.» Agnese stāsta, ka Šveice šādi arī noskata sev labākos potenciālos darbiniekus no visas pasaules. Lai gan mūziķu konkurence tur esot milzīga, arī Agnesei jau bijuši darba piedāvājumi. «Skatīsimies, kā būs,» viņa saka. Patlaban vēl jāpilnveido vācu valodas prasmes, turklāt stipendijas nolikumā noteikts, ka pēc studijām gads jāpavada savā valstī, lai nodotu tālāk iegūtās zināšanas.

 

Izglītošanās šveiciešiem ir svēta, Agnese ievērojusi. Studijas ir nopietns darbs, strādāt paralēli mācībām nav labais tonis. Stipendija Agnesei sedz gan studiju maksu, gan dzīvošanas izdevumus, kas dārgajā Šveicē nav mazi, - kopumā pāri Ls 1000 mēnesī. Stipendiātus «pieskata un aprūpē» koordinatore, kas palīdz risināt arī mitekļa jautājumu. «Kopā esam 25-30 stipendiātu, pārsvarā sociālo zinību studenti. Bez manis ir vēl viens mūziķis no Vācijas. Ir japāņi, ķīnieši, viens no Brazīlijas, viens no Lietuvas, no Krievijas, Norvēģijas,» Agnese uzskaita un piebilst, ka maģistrantiem stipendijas gads pamatā ir kā stažēšanās ar darbošanos nozares uzņēmumos. Ārvalstu studentu Šveicē ir ļoti daudz, un paši šveicieši par to pat šķiet mazliet apvainojušies uz savu valdību. Viņi arī ir visai intraverti, tāpēc Agneses draugi pamatā esot citi ārzemnieki.

 

Agnese atklāj, ka Šveicē studiju process vairāk tēmēts uz praktisko pusi un salīdzinoši šauru, toties dziļu specializēšanos. «Man, piemēram, kā mūziķei māca, kā uzstāties, kā sevi pasniegt uz skatuves, kā apģērbties, paklanīties, Latvijā par to vispār netiek runāts,» viņa saka. Populāri ir nedēļu ilgi studiju kursi pie augsta līmeņa profesionāļiem, vēl viena raksturīga iezīme - «viņi ļoti daudz par visu diskutē, analizē, vērtē». Studentiem Šveicē pieejami bezmaksas valodu kursi augstskolā, kolosālas bibliotēkas ar visjaunākajiem informācijas resursiem, arī citi bonusi. «Pusstundu pirms fantastiskiem koncertiem labākās biļetes studentiem tiek izpārdotas par Ls 5-10. Arī satiksme starp pilsētām, kas savā starpā konkurē ar kultūras dzīvi, ir ļoti laba, un nav problēmu aizbraukt uz koncertu Bāzelē vai Lucernā,» Agnese stāsta. Lielākais ieguvums viņai ir gan zināšanas, gan pasaules elpa, kuras līdz šim trūka, jo, studējot Latvijā, Erasmus iespējas Agnese aizņemtības dēļ neizmantoja. «Protams, Šveice arī ir ļoti īpaša valsts, tur viss ir sakārtots līdz perfekcijai.»

 

«Ķīnā mani vēl satiksiet!»

 

Īpaša valsts ir arī Ķīna, kur šo akadēmisko gadu, saņemot Ķīnas valdības stipendiju, aizvada Lāsma Bērzkalne. Viņa LU studē sinoloģiju, tāpēc došanās uz Ķīnu likās loģisks studiju turpinājums, lai gan šīs stipendijas pieejamas arī citu jomu studentiem. «Ja jautātu, kādēļ vispār izvēlējos šādu studiju virzienu, es teiktu, ka mani vilināja tieši sarežģītā ķīniešu valoda. Tā ir toņu un hieroglifu valoda, ko apgūstot vari sajusties gan kā mākslinieks, gan kā dziedātājs,» Lāsma saka. Viņa studē ķīniešu valodas un kultūras programmā Džedzjanas Universitātē, lai pilnveidotu savas valodas prasmes līdz līmenim, kas ļautu turpināt nopietnāku saikni ar šo valsti. «Kamēr plāni nav piepildīti, lai paliek pie manis. Ķīnā gan mani noteikti vēl varēs satikt.»

 

Piesakoties uz stipendiju, bija jāiesniedz kaudze dokumentu (atzīmju izraksts, motivācijas vēstule, ieteikuma vēstules, studiju plāns, medicīnas izziņa), jāpiedalās intervijā, kur bija jārunā gan angliski, gan ķīniski. Saņemties drosmi Ķīnai Lāsmai palīdzējis Erasmus pusgads Itālijā. «Tā arī ir lieliska iespēja apzināt savas spējas un iemācīties patstāvību, nevis tikai vienas ballītes, kā daudzi domā.» Lāsma uzskata, ka, pretendējot uz citas valsts piedāvātu stipendiju, «galvenais ir nenobīties un noticēt sev tik daudz, lai pieteiktos, un tad jau attopies otrā pasaules malā».

 

Piešķirtā stipendija Ķīnā sedz kopmītnes, grāmatas, studiju maksas nav, bet pašam jāparedz nauda lidmašīnas biļetēm un ikdienas tēriņiem, Lāsma stāsta. Dzīve kojās, transports, ēšana Handžou pilsētā nav dārga. «Lai gan autobuss maksā 16 santīmu, visbiežāk pārvietojos ar velosipēdu, jo tā lielā pilsētā ar lieliem sastrēgumiem ir visērtāk. Sākumā gan šķita baisi, jo satiksme ir haotiska.» Lāsma nestrādā, taču cilvēki, kas zina angļu valodu, var piepelnīties, to mācot. Nepamanītam iejukt ķīniešu pūlī gan ir bezcerīgi. Ir visai ikdienišķi uz ielas ar kādu kopā nobildēties, atbildēt uz bērnu jautājumiem, kāpēc tev ir gaiši mati, vai reaģēt uz lūgumu iedot telefona numuru. «Ātri aizkaitināmiem cilvēkiem tas varētu būt pārbaudījums,» Lāsma spriež. Pieņemt kultūru atšķirības, viņasprāt, ir lielākais izaicinājums. Piemēram, to, ka Ķīnā atraugāšanās pie galda un spļaudīšanās ir norma.

 

Savukārt lielākais ieguvums noteikti ir ķīniešu valoda un kultūra 24/7 vesela gada garumā. Lāsma stāsta, ka pasniedzēji universitātē ir atsaucīgi, nodarbības - interesantas un mācību uzdevumi - kreatīvāki nekā Latvijā. Nācies gan veikt nelielas ielu intervijas, gan dziedāt, gan lasīt mēles mežģus ar ūdens malku mutē. «Klasē esam cilvēki no 15 dažādām valstīm, tieši tādēļ ir interesanti komunicēt, iepazīt citas kultūras, uzzināt, ko citi pieredzējuši. Tas motivē sasniegt vairāk,» Lāsma teic, bet par ārpusstudiju dzīvi saka - tā, kā jebkurā citā pasaules malā, būs tāda, kādu veidosi pats.

 

Raksts publicēts 5. februāra Karjeras Dienā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses