"Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas pēdas darba tirgū – nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019. gadā, turklāt daudzās Covid-19 krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī," skaidro ekonomikas ministre Ilze Indriksone. "Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes. Tas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem."
EM uzskata, ka šogad nodarbināto skaits Latvijā varētu pieaugt par 0,9% jeb astoņiem tūkstošiem, bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums gaidāms gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecību, transportu un apstrādes rūpniecību. Augstākie bezdarba riski ir iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm un profesionālās kvalifikācijas.
Ņemot vērā Latvijai raksturīgās demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt – jau 2023. gadā tas varētu būt zemāks par 7%. Kopumā bezdarba līmenis nākotnē Latvijā būs 5-6% robežās, prognozē EM.