Tostarp sabiedriskajā sektorā 2020.gada pirmajā ceturksnī bija vidēji 7900 brīvu darbavietu, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā - 10 600, kas ir kritums par 49,2%.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,7%, bet privātajā - 1,7%.
2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā palielinājies par 1200 jeb 0,2%, bet sabiedriskajā - samazinājies par 1200 jeb 0,4%. Līdz ar to valstī kopā aizņemto darbavietu skaits saglabājās nemainīgs - 902 200.
No visām darbavietām visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,2%, speciālistu pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā - 2,2%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka Covid-19 krīzes ietekmē pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, izņemot vadītājus. Visvairāk tas samazinājies kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, speciālistiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kalpotājiem un vecākajiem speciālistiem.
Šogad pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības nozarē - 12,6%, valsts pārvaldē - 6%, būvniecībā - 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,7%, kā arī apstrādes rūpniecībā - 2,4%.
No visām darbavietām reģionos šogad pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,5% jeb 12 500, savukārt zemākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Zemgales reģionā - 1% jeb 700.
Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā 2020.gada pirmajā ceturksnī bija augstākais brīvo darbavietu īpatsvars - 2%, kamēr Lietuvā tas bija 1,1%, bet Igaunijā - 1,4%. Lietuvā brīvo darbavietu skaits gada laikā samazinājās par 21,5%, Igaunijā - par 25%, bet Latvijā - par 35,5%.