Palīdzēja uzturēšanās atļaujas
Ar telpu atrašanu topošās privātās pirmsskolas izglītības iestādes Dūdiņdārzs īpašniecei Elīnai Pļaveniecei negāja viegli. Sākotnēji bija teju vai noslēgts nomas līgums ar divu dzīvokļu īpašniekiem Mežciemā. Tika plānots, ka dzīvokļus apvienos, tā iegūstot plašas telpas nelielam bērnudārzam. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ iznomātāji pēdējā brīdī Elīnai atteica. «Man bija nepieciešams nomas līgums ilgam laikam, un tas tika minēts kā iemesls atteikumam. Bet vēlāk, cik dzirdēju, telpas tika iznomātas citam bērnudārzam.» Tomēr Elīna uzskata, ka nav mākoņa bez zelta maliņas: «Kad mākleru pakalpojumi nedeva rezultātu, ķēros tai lietai klāt pati, un ātri vien telpas bija rokā, turklāt par labu cenu. Biroja ēkas pirmo stāvu Teikā man iznomāja maskavieši, kas šo īpašumu bija iegādājušies, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujas. Viņiem bija svarīgi, lai nomnieks ņemtu telpas ilgtermiņā – tās nestāvētu tukšas un tiktu maksāti komunālie maksājumi. Līdz ar to arī cena bija ļoti laba – tikai trīs eiro par kvadrātmetru.» Tiesa gan, telpas bija jāremontē un jāpielāgo bērnudārza vajadzībām, tomēr, tā kā šī ir ilgtermiņa investīcija, labā nomas cena ātri vien nesīs augļus, Elīna uzskata.
Par simbolisku samaksu
Kokapstrādes uzņēmuma Imelh īpašnieks Indulis Uškāns telpas Jelgavas novada Glūdas pagastā savai mēbeļu darbnīcai meklējis aptuveni pusgadu. «Lai varētu piesaistīt uzņēmumam investorus, bija nepieciešams zemesgrāmatā nostiprināts nomas līgums, un tā izrādījās lielākā problēma. Zemgalē šādu iznomātāju nav daudz, turklāt arī telpām bija jābūt tādām, kas neprasa apjomīgu renovāciju,» stāsta uzņēmējs. Viņš atzīst, ka arī iznomātajā fermas ēkā joprojām ir daudz darāmā: «Kopā es nomāju aptuveni 1000 kvadrātmetru, lai gan šobrīd izmantota tiek tikai neliela daļa. Tā daļa, kurā kādreiz atradās kūtis, ir nopietni jāpārbūvē, kas līdz ar uzņēmuma attīstību arī tiks darīts.» Jautāts par cenu, Indulis kļūst noslēpumains: «Teiksim tā – maksa ir drīzāk simboliska, jo telpu iznomātājs vairāk vēlējās, lai fermā kaut kas notiktu un ēka neietu postā. Daži paziņas saka, ka lēti, citi – ka dārgi un vai tad laukos nevarot atrast ko lētāku. Es saku, ka nevar, jo arī šis variants tika uziets, ieguldot rūpīgu darbu, – caur radu radiem, draugu draugiem un paziņu paziņām.»
Vieta muzejā
Dzalbju ģimenes uzņēmums Ambline savai dzintara pavedienu austuvei nomā gan ražošanas telpas, gan arī biroju. Austuve iekārtojusies Ventspils Amatu mājā ar bartera nosacījumiem, stāsta Edgars Dzalbe: «Amatu māja pieder Ventspils pilsētas muzejam, un mums ir vienošanās, ka apmaiņā pret telpu izmantošanu bez atlīdzības sniedzam dažādus pakalpojumus tūristiem – piemēram, ļaujam iemēģināt roku aušanas prasmēs un pastāstām par audēja arodu.» Savukārt uzņēmuma birojs atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. «Šobrīd par biroju maksājam ap 100 eiro mēnesī, un cenā ir iekļauts mēbelēts birojs ar visu vajadzīgo aprīkojumu, pieeja sapulču telpai, jā – arī kafija.» Edgars stāsta, ka kādreiz šai nomas maksai bijusi 80% atlaide, tomēr Ekonomikas ministrijas vainas dēļ biznesa inkubatoram gadījusies ķibele ar finansējumu un šis līdzfinansējums zaudēts.
Kaimiņu komforts
Kristiāna Kalniņa telpas Rīgas DJ skolai meklējusi pāris mēnešu: «Man ir draugos ļoti labs mākleris, kurš bija atradis man dzīvokli, tādēļ uzticējos viņam. Mums bija būtiski, lai mēs varētu vakaros atļauties trokšņot, un ne visur tas ir iespējams. Ģertrūdes ielas telpās virs mums ir tikai biroji – zobārstniecības un advokātu kantori –, «iedzīvotāji sākas» tikai no ceturtā stāva. Līdz ar to varam spēlēt mūziku, cik skaļi vien gribam, – neviens netiek traucēts.» Par telpām Kristiāna maksā piecus eiro par kvadrātmetru. «Nelielus remonta darbus gan nācās veikt – izremontējām gaiteni uz tualeti –, tomēr kopumā telpas iznomājām jau izremontētas. Es domāju, ka tas ir labs darījums,» viņa teic.
Mājās. Bez maksas
Labs darījums ir arī Zanei Ruģēnai-Bojārei un viņas partnerēm – bērnu ekodrēbīšu uzņēmuma Linden&Oak birojs ierīkots nelielā kambarītī blakus Zanes dzīvokļa virtuvei. «To laikam mēdz dēvēt par meitas istabiņu, bet nu realitātē šobrīd tas ir neliels kabinets. Visas ar biznesu saistītās sarunas tāpat tiek risinātas turpat blakus virtuvē pie tējas krūzes,» stāsta uzņēmēja.
Mājīgas telpas ir arī Ozoliņu ģimenes uzņēmumam Minivenunoma.lv. «Esam ierīkojuši biroju savā garāžā, tiesa gan, darbi vēl nav pabeigti, un ziemai būs jāizdomā apkures risinājums,» stāsta Uldis Ozoliņš. Viņš pieļauj iespēju – ja garāžā biroju tomēr tehnisku iemeslu dēļ neizdosies ierīkot, tad turpat netālu pagalmā biroja vajadzībām uzbūvēs nelielu koka karkasa namiņu. «Citādi, ja garāžā tagad būs birojs, vairs nebūs kur turēt zāles pļāvēju un citas lietas, kas cilvēkiem parasti stāv garāžā. Turklāt man ir nelielas bažas par šīs celtnes pamatu stāvokli, līdz ar to galējais lēmums par mājas biroja atrašanās vietu tomēr vēl nav pieņemts.»
Eksperta komenrtārs: Cenas diktē pieprasījums
Edgars Priede, City Real Estate mākleris: «Izņemot Vecrīgu vai citas vietas ar īpaši lielu gājēju plūsmu, Rīgā komerctelpas ir brīvi pieejamas cenās no trim līdz pieciem eiro par kvadrātmetru. Izņēmumi var būt nelielas veikaliem piemērotas telpas līdz 50 kvadrātmetriem un labās vietās, tur cenas var sasniegt pat 20 eiro, turklāt šādi piedāvājumi pazūd ļoti ātri. Jebkurā gadījumā telpu cenas diktē pieprasījums. Piemēram, mikrorajonos komerctelpas atrast ir grūtāk nekā pilsētas centrā, jo tur ir ļoti neliels piedāvājums, un te pat nav runas par cenu – šādu telpu vienkārši nav, visas ir aizņemtas. Ārpus pilsētas galējo cenu bieži nosaka vienošanās un nomnieka spēja tirgoties, brīžiem telpas tiek iznomātas vienkārši tādēļ, lai kāds tur būtu. Turpretim Pierīgā labas ražošanas telpas – modernajiem standartiem atbilstošus sendvičpaneļu angārus ar komunikācijām – brīžiem rauj no rokām ārā.»