"Ar savu izvēli esmu tik apmierināts, ka arī sievu tagad esmu iedrošinājis pamācīties programmēšanu She Goes Tech programmā," smaida Juris Lukstiņš. Abi dzīvesbiedri pēc izglītības ir biologi, Jurim ir maģistra grāds molekulārbioloģijā, taču pirms trim gadiem viņš izlēma plašāk apgūt IT, nonāca kompānijas Accenture būtkampā un tagad strādā šajā uzņēmumā kā jaunākais back-end programmētājs. Juris vēl nav atteicies no plāna kaut kad nākotnē savienot šīs abas savas profesijas, tomēr patlaban par darbu IT industrijā ir ļoti gandarīts.
Tūristi un pārdošana
Bioloģijas studijas Latvijas Universitātē Juris pēc vidusskolas izvēlējās tāpēc, ka šķita – bioloģija ir viss, kas ir mums apkārt. Cilvēks pats ir bioloģija, augi ir bioloģija utt. Tā palīdz saprast pasauli, laika gaitā fundamentāli nemainīsies un paliks aktuāla vienmēr. Jurim interesēja ne tik daudz, piemēram, augu pazīšana, cik dziļākas sakarības, dzīvības bloki, DNS un RNS, tāpēc viņš nosliecās molekulārās bioloģijas virzienā, tēmēja uz zinātni.
Ieceres gan nepiepildījās. "Kad pabeidzu bakalaurus, bija 2009. gads, krīze, vispār nekādu darba iespēju… Arī 2011. gadā, kad pabeidzu maģistrus, situācija faktiski bija tāda pati – tikai Eiropas nauda, ļoti minimāli budžeti…" Juris stāsta, kā sapratis, ka darbs jāmeklē citās jomās.
Viņš brīvi runā vācu valodā, jau skolas laikā vasarā bija piepelnījies Cēsu Vēstures un tūrisma centrā kā vāciski runājošs gids Cēsu pilī un muzejā. Pēc studijām Juris kādu laiku pastrādāja ar tūristiem arī Rīgā, vadot tūres Latvijas Okupācijas muzejā.
Bet jau drīz viņš atrada darbu, kas kaut kādā mērā bija saistīts ar bioloģiju – kļuva par projektu vadītāju uzņēmumā Genmedica, kas tirgo iekārtas un reaģentus zinātniskām un medicīniskām laboratorijām. Lai gan Juris šeit nostrādāja gandrīz četrus gadus un, kā atzīst, arī labi pelnīja, darbs pie sirds tomēr īsti nav gājis. "Te noderēja augstskolā iegūtās zināšanas, taču pārdošana nebija mana lieta. Dzīve gāja uz priekšu – kāzas, ģimene. Pamazām sapratu, ka vairs negribas to stresu no pārdošanas, negribas tik saraustītu dzīvi. Gribējās kaut ko mainīt," viņš atklāj.
Juris pieteicās programmā Jauniešu garantija un tās ietvaros izgāja viena gada mācību kursu programmēšanas pamatos Rīgas Valsts tehnikumā. Pēc tam pieteicās Accenture būtkampā. "Pagrābu iespēju, un te nu es esmu!" viņš smaida. Programmēšanai pievērsies gan aiz intereses par datoriem, gan aiz apsvēruma, ka tā varētu labi saderēt ar molekulārbiologa profesiju un pavērt jaunas attīstības iespējas. Bioinformātika mūsdienās ir ļoti plaša sfēra, kurā DNS un RNS datu analizēšana, sekvencēšana u. tml. notiek ar datora un programmēšanas algoritmu palīdzību, Juris stāsta. "Tāpēc likās laba doma pielikt klāt jau esošajai izglītībai arī šīs prasmes, varbūt iegūt doktora grādu. Tad arī darba iespējas uzreiz ir plašākas."
Pamati divās nedēļās
Accenture būtkampā Juris no nulles apguva C Sharp programmēšanas valodu, uz kuras bāzējas visi Microsoft produkti. "Burtiski divu nedēļu laikā mums tajā ielika tik spēcīgus pamatus, ka atlikušajās divās būtkampa nedēļās, kad ir praktiskais darbs komandās, to bez problēmām varējām izpildīt – vajadzēja uztaisīt pilnībā strādājošu čata lietotni mājaslapā," Juris stāsta. Mācību efektivitāte iedvesmoja, tāpat – arī uzaicinājums pēc būtkampa kļūt par Accenture praktikantu. Vēl pēc mēneša un papildu apmācībām Jurim piedāvāja pastāvīgu darbu, un viņš sāka strādāt savā pirmajā lielajā IT projektā.
Patlaban viņš nodarbojas ar back-end programmēšanu – tie ir procesi, kas notiek aiz lietotājiem redzamās mājaslapu daļas un paveic "melno darbu" (saziņu ar serveriem, datu drošības pārbaudi utt.). Juris stāsta, ka pārsvarā viņa darbs saistīts ar lieliem uzņēmumu projektiem, kuros top ne tikai tradicionālas interneta vietnes, bet tajās ietvertas arī dziļākas tehnoloģijas, plašāks iespēju un pakalpojumu kopums – veselas digitālas ekosistēmas.
IT nekas nestāv uz vietas, tāpēc visizaicinošākais šajā nozarē Jurim liekas tas, ka visu laiku jāmācās, jāturas laikam līdzi. "Tās tehnoloģijas, ko pielietoja pirms 5–10 gadiem, šobrīd jau izmanto ļoti maz. Ik pa brīdim ir jāatjauno zināšanas, jāpaiet mazliet maliņā un jāpaskatās – labi, tagad to dara tā," viņš saka un salīdzina: "Bioloģijā DNS ir tas, kas tas ir, un tas nemainīsies. Nebūs tā, ka nākotnē iznāks DNS versija 2.0, un tev būs jāpārmācās viss, ko tu zini. IT nozarē savukārt programmēšanas valodas atjaunojas, tajās parādās jauna funkcionalitāte, mainās to vide, arī darba ritms un principi, un tas, kas tev agrāk aizņēma dienu, tagad aizņem pāris stundu. Un paralēli visu laiku jāapgūst kaut kas jauns. Ar vienu programmēšanas valodu neiztiksi, būtu jāzina visas, ko izmanto mājaslapu veidošanā."
Uzdevums skaidrs
Salīdzinot ar darba pieredzi laboratoriju aprīkojuma tirgošanā, IT industrija Jurim šķiet daudz līdzsvarotāka. "Tirgošanā bieži ir jāķer mirklis, jāskrien, jāgrābj, jāraksta piedāvājumi, mēdz būt problēmas ar specifikācijām, jāskatās, ko kurš grib utt. Te tomēr tu skaidri redzi, kas ir tavs uzdevums, citi jau ir atrunājuši, kas un kādas tehnoloģijas izmantojot ir jātaisa, ceļš uz lielo mērķi ir sadalīts ik pa divām nedēļām sasniedzamos mērķos. Viss notiek daudz pārredzamāk, sakārtotāk. Ir daudz mierīgāka ikdiena, vari visu paveikt ar daudz mazāku stresu," viņš saka un norāda – dzīves kvalitāte ir augusi. Lielu IT kompāniju pluss ir arī tas, ka nav jāuztraucas par tehnisko nodrošinājumu, pat ja kaut kas saplīst, tāpat brīdī, kad projekts beidzas, programmētāji nenonāk uz ielas, bet, gaidot nākamo projektu, var mācīties, pilnveidot prasmes, nokārtot kādu sertifikātu, kas paceļ kvalifikāciju.
Lai gan par savu šībrīža darbu un darbavietu Juris ir priecīgs, plānu par programmēšanas un bioloģijas savienošanu viņš gluži nav atmetis, vien atlicis. Lietuvā ir universitāte, kur ir bioinformātikas studijas arī doktora līmenī, taču šobrīd prasās pēc stabilitātes, pandēmijas apstākļos braukt studēt uz citu valsti nešķiet laba doma, Juris saka. Nav arī tik daudz brīva laika. Daudz no tā "apēd" laukos nopirktā māja.
Tiesa, brīvā laika aizvien pietiek hobijiem. Kad Jurim ar sievu uz kāzām uzdāvināja pundurezīti, šis prieks pamazām pārvērtās par kustonīšu audzēšanu. Tāpat Juris dejo seno deju grupā Ballare. "Jau no vidusskolas esmu liels dejotājs – tautas deju kolektīvi, Rīgas danču klubs, Ilgas Reiznieces 3x3 danči, beigās nonācu līdz viduslaiku dejām, vairākkārt esam dejojuši arī Rīgas svētkos uz lielajām skatuvēm," stāsta Juris un piebilst, ka šad tad parādoties arī Ogres danču klubā.