Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums nemainīgi ir strādājošajiem tādos biznesa sektoros kā IT, finanses, telekomunikācijas, ķīmiskā rūpniecība un farmaceitisko produktu ražošana. Pagājušajā gadā šajos sektoros nodarbināto vidējais atalgojums pārsniedza 1000 eiro robežu. Savukārt zemāko atalgojumu – zem 700 eiro – saņēma izglītības, kultūras jomā un veselības aprūpē strādājošie.
Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū raksturīga visām trim Baltijas valstīm, komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš paredz, ka darba samaksas pieaugums arī turpmāk būs vairumā nozaru, lai arī temps būs atšķirīgs.
"Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu jomā, tāpat sarežģīta situācija būs tranzīta nozarē, bet būtiskas izmaiņas netiek prognozētas nekustamā īpašuma nozarē. Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur atalgojuma kāpums būs minimāls vai izpaliks, tādēļ prognozējams, ka emigrācijas plūsma saglabāsies," Gašpuitis saka. "Paredzams, ka šīgada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro, taču 1000 "uz rokas" vēl ir aptuveni 2–3 gadu attālumā. Šogad algu kāpumu prognozējam 8,2% apmērā."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 8. maija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Lupatu Lolita
ņirga
jānis