Tajā pašā laikā šībrīža tendences liecina: darbinieki arvien vairāk vēlas mācīties to, kas viņiem nepieciešams ne vien konkrētajā darbā, bet noderētu arī dzīvē kopumā, piemēram, līderību, apzinātību, emocionālās inteliģences, veselīga dzīvesveida, darba un privātās dzīves līdzsvara jautājumus utt. Savukārt uzņēmumi savam personālam šādas mācību iespējas arī piedāvā, saprotot, ka tas rezonēs ar sniegumu darbā, jo cilvēks ir viens vesels – gan darbā, gan ārpus tā, stāsta IT kompānijas Accenture dažādības projektu un apmācību vadītāja Latvijā Liene Atholde. "Mācīties sev, nevis darba devējam," viņa formulē virzienu, kas valda korporatīvajās mācībās, saistot to ar mūžizglītības principiem. Nākotnē šī tendence tikai pastiprināsies, lai gan, protams, nekur nepazudīs mācības tajā, kas tiešā veidā attiecas uz darbinieku amata pienākumiem. "Vari mācīties līderību, cik gribi, bet, ja esi autovadītājs, tev jābūt labām tehniskām prasmēm vadīt auto," Atholde teic.
Cilvēciskā puse
IT uzņēmumā ir ļoti svarīgi sekot līdzi tehnoloģiju progresam, kas ir ārkārtīgi straujš – tās zināšanas, kas darbiniekiem derēja vakar, var vairs nederēt šodien vai rīt. Tieši tāpēc Accenture lielākā un obligātā darbinieku apmācību daļa izriet no viņu konkrētās lomas un veicamajiem pienākumiem uzņēmumā. "Tiek apgūtas tehnoloģijas, tāpat cilvēkiem ir jāapgūst un jāsaprot IT konsultēšana, pārdošanas process," Atholde stāsta un piebilst, ka nopietnu mācīšanos prasa arī citu prasmju apguve.
Savukārt neobligātā apmācību daļa, ko uzņēmums piedāvā (bieži vien nevis klātienes nodarbībās, bet, piemēram, tiešsaistē), un tas, ko no šī piedāvājuma izmantot, paliek darbinieka ziņā. "Darbinieki vēlas mācīties arī to, kas skar un uzrunā viņus kā cilvēkus," saka Atholde. Viņi vēlas uzzināt, kā izvingroties pie darbagalda, kā neizdegt darbā, plaši apmeklētas bijušas arī nodarbības ar biohakeriem un koučiem utt. Īpaši augoša interese šobrīd ir par emocionālās veselības jautājumiem. "Cilvēku vērtības mainās, un viņiem tas ir svarīgi. Pie šodienas pasaules tempa un ātruma viņiem jāpieliek pūles, lai saglabātu savu iekšējo kompasu un justos labi." Atholde stāsta, ka Accenture patlaban ir ap 50 darbinieku, kuri brīvprātīgi pieteikušies un apguvuši emocionālās veselības, mentālās labsajūtas kursu un tagad ir šo zināšanu vēstnieki kompānijā – zina ieteikt arī citiem kolēģiem, kādas no uzņēmuma apmācību iespējām varētu viņiem palīdzēt pārvarēt grūtas situācijas. "Ar šo mēs arī kā organizācija mainām savu kultūru – kļūstam atvērtāki šādām tēmām un dodam darbiniekiem ziņu, ka ir droši dalīties ar savām sajūtām," saka Atholde.
Uzņēmumā izglītošanās piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs. Darbiniekam vien jāsaprot, kas no tā saskan ar viņa personību. "Apmācību jomā kopumā attīstība notiek no employee experience jeb darbinieka pieredzes uz human experience jeb cilvēka pieredzi. No tā vairs nevar izvairīties, cilvēciskā puse ir jāņem vērā. Cilvēki pēc tā alkst, izrāda pēc tā vajadzību. Tas, ka darbinieks var centrā nolikt sevi un mācīties to, ko viņam pašam vajag, daudzus ļoti motivē," Atholde norāda.
Korporatīvajās mācībās ir vēl kāda tendence – agrāk lielāks uzsvars bija uz to, ka darbiniekiem jāmācās, lai aizpildītu nepilnības uzņēmuma darbībā, bet tagad fokuss ir uz katra cilvēka stipro pušu, talantu atklāšanu, izkopšanu un to izmantošanu darbā. "Uzņēmums var dot darbiniekam iespēju mācībās saprast, izzināt sevi, iedziļināties sevī. Tā arī signalizējam darbiniekiem, ka pieņemam viņus tādus, kādi viņi ir," Atholde komentē.
Ko dosi pretī?
Runājot par apmācību formām, galvenā ass šobrīd ir pieejamība. Darbiniekam ir iespēja mācīties, kur un kad vien viņš to var un vēlas, – mājās, dodoties rīta skrējienā, braucot ar auto vai tramvaju utt. Tāpat viņš var izvēlēties veidu, kā mācīties, atkarībā no tā, kā vislabāk uztver informāciju, – lasot, skatoties vai klausoties u. tml. Atšķirīgi mācās dažādas darbinieku paaudzes, un apmācībām jābūt elastīgām arī šajā ziņā, norāda Atholde un piebilst, ka mūsdienās ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams mācīšanos padarīt pieejamāku, piemēram, pat cilvēkiem ar disleksiju.
Klātienes kursi kā mācīšanās formāts šodien vairs netiek tik plaši izmantoti. Ja tas tomēr tiek darīts, tie jākombinē ar citām metodēm, piemēram, papildu mentoringu vai atkārtotu grupas tikšanos, lai dalītos pieredzē par apgūtā pielietojumu praksē, reflektējot par iegūto pieredzi. "Citādi no kursiem klasē, ja pēc tam nemainās cilvēka uzvedība un rīcība attiecīgajās situācijās, nav lielas jēgas," Atholde saka un norāda, ka Accenture savās darbinieku apmācībās cenšas kombinēt mācības (angļu val. – training), kas ir atsevišķs kurss vai treniņš, ar mācīšanos (angļu val. – learning), kas ir nebeidzams process, dzīves un dzīvesveida sastāvdaļa. Darbinieki daudz mācās, kaut ko praktiski darot, sadarbojoties ar mentoru, ļoti bieži – virtuāli un attālināti pieslēdzoties dažādām apmācību sesijām. "Mums ir arī t. s. brown bag – cilvēki, kas ieguvuši zināšanas un pēc tam dalās ar tām savā kolēģu grupā. Arī tā var mācīties," stāsta Atholde.
Taču neatkarīgi no formāta, kādā darbinieks izvēlējies mācīties, būtiska šodienas iezīme ir abpusēja atbildība par šo procesu. "Darba devējs dod mācības, apmaksā tās, organizē, bet cilvēkam ir jāiegulda un jādod kaut kas pretī – pārsvarā tas ir laiks un vēlme mācīties," skaidro Atholde. Šādā modelī arī darbinieku motivācija ir augstāka, fokuss – lielāks un atbildības sajūta par mācību procesu – nopietnāka, viņa teic. Protams, tas prasa arī domāšanas maiņu, pretestības pārvarēšanu un nereti izvērstu dialogu starp darba devēju un darbinieku. "Tomēr izpratne par to, ka cilvēks daudz iegūst no šīm mācībām, aug, tāpat kā izpratne, ka mācīšanās ir sadarbība starp darba devēju un darbinieku," Atholde novērojusi.
Darba devēja izaicinājums bez šīs domāšanas maiņas panākšanas darbinieku galvās ir arī katram cilvēkam atbilstošāko mācību un to formu piedāvāšana, kā arī mācību atdeves izmērīšana un kontrole. "To, vai pēc mācībām ir notikusi vēlamā uzvedības maiņa, darbinieki izrunā talantu pārrunās," min Atholde. Viņa stāsta, ka izplatīta tendence šobrīd ir arī mācīšanās, lai no vienas profesijas pārietu uz kādu pilnīgi citu. Tāpat Accenture respektē arī to, ja darbinieks konkrētajā dzīves periodā ir gatavs mācīties tikai to, kas tiešā veidā nepieciešams darbam. Mācīšanās un izglītošanās scenāriji var būt dažādi. "Tomēr mums uzņēmumā ir sauklis: uzņemies atbildību par savu izaugsmi! Tas var būt jebkas. Un par šo attīstību atbildību var uzņemties tikai pats cilvēks," saka Atholde.