Augstskolu studiju programmas, kurās sagatavo sociālos darbiniekus, sociālos rehabilitētājus, sociālos aprūpētājus un sociālā darba organizatorus, nodrošina profesiju standartiem atbilstošu saturu, daudzveidīgas, arī inovatīvas un digitālā vidē balstītas mācību metodes un resursu nodrošinājumu, pie sasniegumiem pieskaitāms arī studentiem pielāgots studiju procesa plānojums. Tomēr studiju programmās ir maz kursu par sociālo problēmu identificēšanu, sociālā darba teorijām, sociālo darbu kopienā, kā arī trūkumi sociālajam darbiniekam nepieciešamo prasmju attīstības praktisko nodarbību un studiju prakšu organizēšanā, rāda pētījums, ar kura rezultātiem pagājušajā nedēļā iepazīstināja Labklājības ministrija (LM). Pētījums un centieni pilnveidot sociālā darba jomas izglītību ir daļa no LM īstenotā ESF projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās.
Pētījumā secināts, ka augstskolās trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju. Tāpat sociālā darba nozarē pastāv plaisa starp augstāko izglītību un darba tirgu. Šo plaisu varētu mazināt darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrāde, kā arī pakāpenisku darba vidē balstītu mācību ieviešana, uzskata pētījuma veicēji. Maģistra studiju programmās nepieciešams sagatavot nākotnes mācībspēku jauno paaudzi – augstskolu pedagogus un pētniekus. Pētījuma autori iesaka augstskolām arī izstrādāt un piedāvāt nozarē strādājošajiem tālmācības studiju programmu sociālajā darbā ar vairākiem specializētiem studiju moduļiem, to saturu pielāgojot darba tirgus vajadzībām. Savukārt Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju pētnieki iesaka panākt valsts budžeta studiju vietu skaita pieaugumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nozarē. Pirmais solis šajā virzienā būs valsts pasūtījuma ietvars sociālā darba izglītībai, kuru šogad izstrādās LM, iepazīstinot ar to arī augstskolas.
Darba devēji, komentējot pētījuma rezultātus, atzīst, ka nereti absolventiem trūkst izpratnes par sociālo sistēmu kopumā un viņu lomu tajā. Joprojām daļa studentu sociālā darba jomas studiju programmās izvēlas studēt tāpēc, ka izglītības iestāde ir tuvu dzīvesvietai vai diploma dēļ, bet ne aiz savas motivācijas strādāt šajā jomā. Darba devēji izteikušies, ka labprāt uzreiz nodarbinātu tādu sociālā darba studiju programmas absolventu, kurš pazīst darba vidi, ir elastīgs, gatavs izaicinājumiem, kā arī spēj palūgt palīdzību un atbalstu vajadzīgajā brīdī. Ja studējošais tiešām ir ieinteresēts veidot karjeru sociālajā jomā, darba devēji viņam jau prakses laikā ir gatavi sniegt nepieciešamo laiku, resursus, sagatavošanu un atbalstu.