Lielas pārmaiņas nenotiek vienā rāvienā. Tām nepieciešamā kritiskā masa sakrājas soli pa solītim, turklāt tehnoloģiju progress mēdz būt lēcienveidīgs – kaut kādā brīdī jaunais izsprūk plašā mērogā un ar vērienu, lai gan principā ir eksistējis un bijis pazīstams jau labu laiku. Šādus novērojumus par tehnoloģiju attīstību pauž IT kompānijas Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. "Neviens īsti nevar pateikt, kurā brīdī tas grūdiens nāk," viņš saka. Arī runājot par IT nozares attīstības tendencēm nākamajā, 2018. gadā, ir skaidrs, ka tehnoloģisko pārmaiņu "pilināšana" turpināsies, lai varbūt pēc ilgāka laika nogriežņa mēs secinātu – jā, tieši šis bija brīdis, kad sākās kaut kas radikāli jauns.
Izaugsmei vajag cilvēkus
Nākamgad IT jomai būs ko domāt par savu vietu un lomu tautsaimniecībā, paredz M. Jegorovs. "Jau tagad Latvijas IT industrija priekš sava izmēra eksportē visai daudz. Bet jautājums – ja gribam, lai tā tiešām spēlē ļoti nozīmīgu lomu kā naudas nesēja un valsts ārējās bilances uzlabotāja, ir jāsaprot, vai varam eksportēt krietni vairāk, neproporcionāli daudz. Manuprāt, tas ir iespējams," viņš saka. Tas gan nozīmē, ka IT studiju absolventu skaitam būtu jāaug līdz aptuveni 3000 gadā, palikt Latvijā būtu jāieinteresē tos, kuri dodas mācīties uz ārzemēm, tāpat IT studijām mūsu valstī jāpiesaista ārvalstu jaunieši. Līdz ar to nākamgad apgriezienus uzņemt turpinās dažādas IT industrijas iniciētas aktivitātes jauniešu piesaistei IT jomai, kā arī nozares sadarbība ar augstskolām. "Pēdējā pusgada laikā man ir sajūta, ka Latvijas augstskolas ir sajutušas IT kā iespēju un katra skatās, kā var to izmantot. Mums ir izdevies skaidri iezīmēt, ka ir divi tirgi – vietējie bērni un ārvalstu studenti. Latvijā IT izglītības kvalitāte ir laba, bet augstskolām jāmāk sevi labi parādīt reitingos, attiecīgi strukturēt studiju programmas un ieguldīt, piemēram, mācībspēku atalgojumā. Un, kā jebkurā biznesā, vajag noteiktu klientu apjomu, jo tad vari nodrošināt labu kvalitāti un neesi spiests ekonomēt. Mums vajag vairāk IT absolventu, jo viena darbavieta IT industrijā veido 3-4 darbavietas citos sektoros," teic M. Jegorovs.
Jautāts par mūsu IT speciālistu spēju konkurēt starptautiski arī kompetenču ziņā, viņš norāda, ka var spriest pēc Accenture Latvijā, kas ir viens no kompānijas straujāk augošajiem ofisiem pasaulē un arī labākajiem. "Protams, ar apjomu vien nevarēsim izsisties, bet arī prasmju ziņā esam spējīgi cilvēki," M. Jegorovs saka, bet piebilst, ka vairāk jāstrādā pētniecībā, jo pietrūkst zinātnisko prātu, kas iedziļinātos kādā, piemēram, mākslīgā intelekta, problēmā vai iesaistītos IT inovāciju komercializācijā.
Accenture vadītājs arī ievērojis – pasaules ekonomika kopš 2016.–2017. gada sākusi attīstīties savādāk, tāpēc mainās arī IT industrijas tirgus. "Tagad valstis daudz mazāk vēlas darbu importēt. Pirms 3–5 gadiem IT pakalpojumu importēšana no Austrumeiropas vai Indijas bija ierasta prakse. Tagad redzam, ka ir kļuvis izplatītāk varbūt maksāt dārgāk, taču pakalpojumu ņemt no savējiem, vietējā reģiona profesionāļiem. Ja agrāk runājām par absolūti globālu, plakanu pasauli, tagad man ir sajūta, ka ir kaut kāds reljefs, atšķirības, ka pasaule mazliet sadalās reģionos," M. Jegorovs stāsta.
Jābalansē uz robežas
2018. gadā turpināsies arī visu tautsaimniecības nozaru iešana cauri digitālām pārmaiņām – tiesa, katrai savā ātrumā, atrodoties katrai savā fāzē, stadijā. "Bet kopumā viss, kas ir digitāls, ietekmē struktūru attiecīgajā nozarē," saka M. Jegorovs.
Dažādi IT kompānijas klienti dažādos savas attīstības posmos izmanto ļoti dažādus IT pakalpojumu "komplektus", tāpēc, piemēram, 1300 Accenture darbinieku Latvijā strādā kopumā ap 50–60 dažādos IT virzienos. Uzņēmuma vadītājs atklāj, ka aizvadītajā gadā vislabāk attīstījušies desmit – padsmit no tiem. Pārsvarā IT projektos patlaban jānodarbojas ar robotiku un administratīvā darba automatizāciju, taču nākotnē, kā uzsver M. Jegorovs, to visu var attīstīt līdz mākslīgajam intelektam.
Latvijas IT profesionāļiem jākonkurē starptautiski, tāpēc nevar atļauties sēdēt tikai tur, kur visiem viss jau labi zināms, stabils un paredzams
Lai gan viedokļi, uz ko tas būs spējīgs un uz ko ne, dalās, M. Jegorovs uzskata, ka pēdējais lielais izrāviens bijusi mākslīgā intelekta iemācīšana mācīties pašam no sevis. Agrāk, ja tam gribēja iemācīt, piemēram, spēlēt šahu, tajā cilvēka gudrību ielika kādā strukturētā veidā. Vēlāk tas jau tika darīts veidā, kāds raksturīgs cilvēka smadzenēm, izmantojot neironu tīklus. Bet nu tas jau notiek, mākslīgajam intelektam nekādu gudrību nepiešķirot, bet izveidojot "tukšas" smadzenes, kas pašas sevi darbojoties attīsta un beigu beigās sasniedz rezultātus, kuri labāki par cilvēku uzrādītajiem.
Klientu projektos mākslīgais intelekts vēl tiek izmantots samērā nedaudz, taču M. Jegorovs stāsta, ka Accenture cenšas turēties Top30 IT pakalpojumu segmentā, kur ir vismodernākās, ejošākās un straujāk augošās tehnoloģijas. Protams, tiek analizēts klientu pieprasījums, taču jācenšas būt soli priekšā meinstrīmam, jo Latvijas IT profesionāļiem jākonkurē starptautiski, tāpēc nevar atļauties sēdēt tikai tur, kur visiem viss jau labi zināms, stabils un paredzams. "Mēs to saucam par būšanu on the edge – balansēšanu uz robežas. No tehnoloģijām "nolecam", vēl pirms pazūd pieprasījums pēc tām. Tāpat tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, tās katra savu dzīves ciklu iziet 3–5 gados. Ja esi nokavējis tehnoloģijas sākumu, to tu varētu vairs nemaz nepacelt. Piemēram, tie telefonu ražotāji, kas 2007.–2010. gadā nebija gatavi viedtelefonu ēras sākumam, pēc tam vairs tai netika līdzi. Ja brīdī, kad parādās kas jauns, tev uzņēmumā ir cilvēki, kuri par to ir tikai lasījuši, nevis ar to praktiski jau darbojušies, ir par vēlu. Tas ir kā sērfings – viļņa ķeršana un turēšanās uz tā," stāsta M. Jegorovs.
Viņaprāt, zinātniskais progress šodien rit ātrāk, taču arī savādāk, un tā patieso ietekmi un radīto izmaiņu apjomu, iespējams, varēsim konstatēt tikai pēc ilgāka laika. Turklāt ne visas tehnoloģiju radītās izmaiņas un vērtības var izmērīt tikai IKP pieauguma skaitļos vai citās ekonomiskās kategorijās, kā esam pieraduši līdz šim.
Viena no šādām šobrīd vēl grūti aptveramām lietām ir kvanti – to aprēķini pamazām iznāk no zinātniskajiem institūtiem un ienāk reālajā dzīvē, bet vairākas kompānijas pasaulē sacenšas, kurai pirmajai izdosies radīt stabilu kvantu datoru. Kvantu skaitļošana būtu pilnīgi jauna paradigma – tā paver pavisam citas rēķināšanas iespējas, kā arī var dot radikālu grūdienu mākslīgā intelekta, lielo datu un citās šībrīža "karstajās" IT jomās. Tāpēc arī Accenture ir investējis vienā no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kvantu datoru izveidi.