BRICS līderi apsprieda ciešāku tirdzniecības sakaru veicināšanu un apņēmās, ka savstarpējos darījumos izmantos nacionālās valūtas, cenšoties mazināt dolāra lomu globālajā ekonomikā.
PB prezidents Roberts Zēliks skeptiski izteicās par BRICS iecerētās bankas iespējām konkurēt ar PB. Viņš uzsvēra, ka bankas izveide ir «sarežģīts un riskants pasākums», kam nepieciešams starta kapitāls un labs starptautisko finanšu iestāžu novērtējums, raksta Reuters.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka BRICS valstu kopējais iekšzemes kopprodukts jau pirms 2015. gada pārsniegs eirozonas rādītājus. Galvenais BRICS dzinējspēks slēpjas ekonomikā, nevis politikā, taču analītiķi norāda, ka bez vienotas nostājas abās sfērās grupējums diez cik tālu nevar tikt.
Lai gan samitā BRICS līderi apsprieda, cik svarīgi rast vienprātību globālos jautājumus, un izvirzīja ambiciozus mērķus pasaules finanšu arēnā, līdzšinējā pieredze rāda, ka šo valstu vidū ir daudz domstarpību.
Mērķu īstenošanu var kavēt Ķīnas un Indijas nesaskaņu virkne, tostarp par valstu robežām. «Domstarpības starp Ķīnu un Indiju var būt bremzētājfaktors BRICS vidū,» kāds anonimitāti alkstošs analītiķis norādīja raidsabiedrībai BBC.
Vienprātības līdz šim trūcis arī ANO Drošības padomes balsojumos. Pērn valstis strīdējās par militāro intervenci Lībijā, šogad domstarpības rada konflikts Sīrijā. Krievija un Ķīna ar veto noraidījusi Drošības padomes rezolūciju, savukārt Dienvidāfrika un Indija nostājās rietumvalstu pusē. Samitā BRICS vienojās, ka kategoriski iebilst pret ārvalstu spēka iesaistīšanu Sīrijas konfliktā.