Konflikts ar ASV
Pēdējā laikā turpināja vērsties plašumā ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts. Uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka, sākot ar šā gada 1. septembri, ar 10% ievedmuitu tiks aplikts preču imports no Ķīnas 300 miljardu ASV dolāru (aptuveni 268 miljardu eiro) vērtībā jeb faktiski viss atlikušais, šobrīd ar tarifiem vēl neapliktais imports, Pekina atbildēja ar juaņas kursa pazemināšanu, šādi atbalstot savus eksportētājus (Ķīna oficiāli gan kategoriski noliedz, ka šim notikumam būtu kāda saistītas ar tirdzniecības karu), kā arī ar paziņojumu, ka Ķīnas valsts kompānijas pilnībā pārtrauc lauksaimniecības preču importu no ASV, kas var novest pie pilnīga ASV lauksaimniecības preču un izejvielu importa aizlieguma Ķīnā. Jāatgādina, ka vēl šā gada vidū tika panākta citāda vienošanās, ka Ķīna, gluži pretēji, palielinās lauksaimniecības preču iepirkumus ASV.
Lauksaimniecības preces un izejvielas veido 9% no ASV eksporta. Atbilstīgi ASV Statistikas biroja datiem 2018. gadā visa ASV preču eksporta vērtība bija 1,7 triljoni dolāru, no kuriem 133 miljardi dolāru bija lauksaimniecības preču vērtība. Nepilni 10% no šīm precēm (13,2 miljardu vērtībā) tika pārdoti Ķīnai (ieskaitot Honkongu un Makao), bet eksports tieši uz kontinentālo Ķīnu bija 9,2 miljardu vērtībā). Vēl 2017. gadā šis rādītājs gan bija 23,8 miljardi, bet augstākos eksporta uz Ķīnu rādītājus ASV lauksaimnieki sasniedza 2013. gadā – 29,4 miljardi dolāru jeb 21,6% no visa lauksaimniecības preču eksporta. Vienlaikus lauksaimniecības preces veido ap 10% no ASV eksporta uz Ķīnu (pērn 120,15 miljardi dolāru) un ir viena no tām preču grupām, kur ASV vienmēr ir eksportējusi uz Ķīnu vairāk nekā importējusi. Lauksaimniecības preču eksporta no Ķīnas uz ASV vērtība nekad nav pārsniegusi piecus miljardus dolāru.
Lai arī uz ASV ekonomikas un ārējās tirdzniecības kopējā fona šie apjomi ir samērā nelieli, ir vairākas lauksaimniecības preces, kuru faktiski vienīgais noieta tirgus ir Ķīna. Te vispirms jāmin soja, kuras eksports uz Ķīnu tradicionāli ir veidojis vairāk par pusi no kopējā eksporta. Tikai šā gada pirmajos piecos mēnešos sojas eksports uz Ķīnu, kas jau pērn piedzīvoja jūtamu kritumu, samazinājās par vēl 70,6%. Par 40% mazāks, nekā plānots, ir izrādījies kokvilnas eksports uz Ķīnu, un jūtams kritums vērojams arī daudzās citās pozīcijās.
Kā norāda eksperti, Ķīna, neraugoties uz paralēli notiekošajām tirdzniecības sarunām ar ASV, jau vairāk nekā gada garumā mērķtiecīgi diversificē lauksaimniecības preču un izejvielu importu, aizstājot ASV ražotājus ar piegādātājiem no citām valstīm. Šo aktivitāšu ietvaros ir sākusies atsevišķu iepriekš daudziem ārvalstu ražotājiem slēgtu tirgu atvēršana, un gaidāms, ka uzlabojumi attieksies arī uz Eiropas Savienību, tātad arī uz Latviju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!