Parīze, Vīne un Madride
Pasaulē kopumā 2018. gadā notikušas 13 019 asociāciju starptautiskās tikšanās, kas ir par 461 tikšanos vairāk nekā 2017. gadā un vienlaikus arī pats augstākais rādītājs, kādu vairāk nekā 50 savas pastāvēšanas gados jebkad fiksējusi Starptautiskā Kongresu un sanāksmju asociācija (International Congress and Convention Association jeb ICCA). Tas norādīts organizācijas publiskotajā ikgadējā statistikas ziņojumā, kas starptautiski pazīstams ar anglisko nosaukumu Country & City Rankings 2018.
Jāatgādina, ka ICCA, vērtējot dažādu sanāksmju atbilstību asociāciju starptautisko tikšanos statusam, izmanto Starptautisko asociāciju apvienības (Union of International Associations jeb UIA) noteiktos kritērijus. Attiecīgi statistikas pārskatā par starptautiskām ir dēvētas regulāras tikšanās, kuras rīko starptautiskas nevalstiskās organizācijas, kas iekļautas UIA Starptautisko organizāciju gadagrāmatā (angļu valodā – Yearbook of International Organizations), un kurās piedalījušies vismaz 50 cilvēku no vismaz piecām valstīm, turklāt dalībnieku daļa no valsts – tikšanās uzņēmējas nav pārsniegusi 60% no visiem pasākuma dalībniekiem. Jau pēc tam, izmantojot vairākus papildu rādītājus, šādas tikšanās tiek dalītas apakškategorijās.
Par asociāciju starptautiskajām tikšanās reizēm tiek uzskatītas arī noteiktiem rādītājiem atbilstošas profesionālās izstādes, kuras rīko nevalstiskās nozaru organizācijas. Valstu uzturētu organizāciju, kā arī politisko, reliģisko, ar sportu saistīto un vēl virknes citu starptautisko apvienību un organizāciju rīkotās tikšanās statistikā netiek iekļautas, jo UIA un attiecīgi arī ICCA to rīkotājus neuzskata par nevalstiskām organizācijām.
Par šiem kritērijiem atbilstošu pasākumu pieprasītāko norises vietu pagājušajā gadā ir kļuvusi Francijas galvaspilsēta Parīze, kas pērn uzņēmusi kopumā 212 dažādu asociāciju starptautiskās tikšanās – par 40 vairāk nekā otrajā vietā esošā Austrijas galvaspilsēta Vīne. Trešā populārākā pērn bijusi Spānijas galvaspilsēta Madride (165 pasākumi), kura minimāli apsteigusi 2017. gada pieprasītāko galamērķi, citu Spānijas lielpilsētu Barselonu (163 pasākumi), kā arī Vācijas galvaspilsētu Berlīni (162 pasākumi), kura zaudējusi vienu vietu, salīdzinot ar 2017. gadu. Vietu pieprasītāko galamērķu pirmajā desmitā saglabājušas arī tādas pilsētas kā Lisabona (152 pasākumi), Londona (150 pasākumu), Singapūra (145 pasākumi) un Prāga (136 pasākumi), bet vienīgā jaunpienācēja saraksta augšgalā ir Bangkoka (135 pasākumi), kas spējusi pacelties no 17. vietas 2017. gadā uz 10. vietu pērn.
No Baltijas valstu pilsētām augstāko, 49. vietu globālajā reitingā pērn ieguvusi Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kas uzņēmusi 50 starptautiskas asociāciju tikšanās. Tikai par vienu tikšanos mazāk uzņēmusi Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kura dala 50. vietu pasaules reitingā ar tādām pilsētām kā Ņujorka, Cīrihe un Reikjavīka. Rīga, kura pagājušajā gadā uzņēma 35 tikšanās, dala 79. vietu ar Antverpeni, Pusanu, Kartahenu un Maskavu. Vēl 13 tikšanās ir uzņēmusi Tartu (dalīta 214. vieta) un deviņas tikšanās – Kauņa (dalīta 272. vieta). Visās nozīmīgākajās Baltijas valstu pilsētās, izņemot Tartu, pērn aizvadīts vairāk šādu pasākumu nekā 2017. gadā. Savukārt pilsētas, kas uzņēmušas mazāk par pieciem pasākumiem, apskatā atsevišķi nav minētas.
Latvija ārpus saraksta
Vislielāko skaitu asociāciju starptautisko tikšanos uzņēmusī valsts pērn tradicionāli bija Amerikas Savienotās Valstis, kas saraksta pirmo vietu neatstāj jau divas desmitgades. ASV pagājušajā gadā uzņēmušas 937 šādas tikšanās, ievērojami apsteidzot Vāciju (642) un Spāniju (595). Tālāk seko Francija (579), Lielbritānija (574), Itālija (522), Japāna (492), Ķīna (449), Nīderlande (355) un Kanāda (315). Pieprasītāko galamērķu pirmajā desmitā visas šīs valstis atrodas ilgtermiņā, mainoties vien secībai. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgā jaunpienācēja ir Argentīna, kas spējusi izstumt no tā Dāniju. Latvija pērn uzņēmusi 41 pasākumu, kas mūsu valstij dod 60. vietu kopējā sarakstā. Igaunija ar 67 pasākumiem atrodas 45., bet Lietuva ar 62 pasākumiem – 48. vietā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!