Zeļ aizmetnis jaunai finanšu krīzei

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, stāsta, ka globālā parāda apjoms 2016. gadā sasniedzis 164,4 triljonus ASV dolāru (140,4 triljoni eiro), no kuriem 29% pieder ASV, bet 16% Ķīnai. "Ja šīm abām valstīm vēl pievieno Japānu, tad šīs trīs valstis kopā veido vairāk nekā pusi no globālā parāda apjoma. Parāda apjomu pieaugumu šobrīd veicina vairāku valdību ekonomikas izaugsmi joprojām atbalstošā politika un ekonomikas izaugsme jaunattīstības tirgos, kur arvien vairāk iedzīvotājiem kredītu tirgus kļūst pieejamāks," skaidro SEB bankas eksperts. 

Salīdzinājumam – 2007. gadā, kad tā dēvēto trekno gadu neapdomīgo kredītu ballītes izraisītās, globālās finanšu krīzes pirmie aizmetņi jau bija iezīmējušies ar zemstandarta  jeb tā devēto sub-prime kredītu krīzi ASV, globālā parāda apjoms bija sasniedzis 115,9 triljonus ASV dolāru.  Tātad faktiski krīzes un pēckrīzes periodā pasaules parāds ir pieaudzis gandrīz pusotru reizi, un 2016. gadā globālā valdību un privātā sektora parāda saistības bija 2,25 reizes lielākas par pasaules ekonomikas apjomu.

Jautāts par tik strauja parāda pieauguma iemesliem, Lāriņš šo situāciju daļēji saista ar to, ka, samazinoties privātajam patēriņam, tirgū iesaistījušās valdības. Latvijas gadījumā piemērs bija  Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas, pazīstamas kā Gaismas pils, būvniecība. Tāpat  globālā parāda pieaugums daļēji ir saistīts ar jaunattīstības valstu parāda apjoma pieaugumu (un te līdere ir Ķīna).  Pie parāda saistību pieauguma veicinātājiem SEB bankas eksperts min 2014. gadā novēroto izejvielu cenu kritumu, kas izraisīja aizņemšanās vilni valstīs, kuru ekonomika ir atkarīga no izejvielu eksporta. "Samazinoties ieņēmumiem no izejvielu eksporta, valdības ķērās pie iztrūkstošo ieņēmumu kompensēšanas obligāciju tirgū," saimnieciskās norises ieskicē Lāriņš.
  

Labklājība uz krīta

Savukārt pēc Luminor bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, galvenais parāda pieauguma iemesls ir labklājības kāpums. "Parādi var rasties tikai tad, ja kādam ir vairāk naudas, nekā tajā brīdī nepieciešams, un viņš ir gatavs to aizdot kādam citam. Arī nauda, ko lietojam, savā ziņā ir parāds – naudas banknotes ir centrālās bankas izlaistas bezprocentu obligācijas, tiesa gan, radītas ar drukas mašīnas, nevis uzkrājumu palīdzību. Brīdī, kad cilvēki pasaulē kopumā vēlas vairāk naudas uzkrāt nekā aizņemties, rodas uzkrājumu pārpalikums, kas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības rezultātā tiek koriģēts ar procentu likmju kritumu," skaidro bankas Luminor eksperts.