"Digitalizācija ir iespējas," pauda Latvijas jaunuzņēmēju asociācijas Startin.lv valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska. Latvijā par ļoti svarīgu digitalizāciju atzīst tikai 15%, savukārt, Lietuvā 24% un Igaunijā 25%, tomēr bažas rada fakts, ka 39% Latvijas jauno uzņēmumu apliecināja - digitalizācija nav svarīga, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs. Aptaujas rezultātu prezentācijā klātesošajiem uzsvērts, ka digitalizācija Igauniju padarījusi par draudzīgāku vidi jaunuzņēmumiem un ir iemesls, kāpēc Igaunija šajā jomā ir soli tālāk par pārējām Baltijas valstīm.
Latvijā 2017. gadā dibināti 10 094 jaunuzņēmumi, Lietuvā – 11 378, savukārt Igaunijā divreiz vairāk – 21 947. Abās kaimiņvalstīs eksportu jaunie uzņēmēji uzskata par svarīgu biznesa daļu, kas, pēc prezentācijas dalībnieku domām, pozitīvi ietekmē valsts ekonomisko situāciju un ir joma, kurā Latvijai vēl jāaug.
"Latvijā ir attīstījušās finansēšanas iespējas, taču jaunajiem uzņēmējiem ir jābūt aktīvākiem saistībā ar savu ideju," norādīja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Pētījuma rezultāti liecina, ka 70% Latvijas jaunuzņēmumi ir vērsti uz iekšējo tirgu, tomēr tieši eksportspējīgi uzņēmumi veicina ekonomikas izaugsmi.
Interesants ir fakts, ka Igaunijā arī visvairāk cilvēku dibinājuši jaunuzņēmumu, paceļot savu hobiju jau biznesa līmenī. "Dari to, kas tev patīk, un tev ne brīdi nebūs jāstrādā," prezentācijā izteicās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla valdes loceklis un investors Juris Birznieks. Igaunijā 25% jaunuzņēmumu dibināti nolūkā veidot biznesu uz sava hobija bāzes, kamēr Latvijā un Igaunijā šis rādītājs ir vien 14%.
SEB bankas pētījumā piedalījās 1500 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas jaunuzņēmumi, kuru darbības ilgums nepārsniedz 3 gadus. Aptaujas nortitēja laika posmā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada janvārim.