Viņa uzsvēra, ka šajā jautājumā gan kopumā viedokļi dalās, taču atzina, ka daļa saimniecību tiešām izmantotu minēto iespēju, ja tāda rastos. Aizsilniece teica, ka joprojām arvien vairāk saimniecību nav kur likt saražoto pienu. "Ir zvani no dažādiem reģioniem - atteikšanās no piena turpinās," viņa stāstīja.
Aizsilniece klāstīja, ka vienīgais veids, kā saglabāt nozari, ir panākt, ka piena iepirkuma cena sedz vismaz pašizmaksu. Viņa atzina - lai to panāktu, nepieciešams kopīgs nozares darbs. Patlaban saimniecības gan cenšas atrast dažādus variantus, kā ietaupīt, piemēram, meklējot iespējas lētāk iegūt lopbarību.
Tāpat Aizsilniece skaidroja, ka piena ražošanas nozare saglabāsies tikai tad, ja piena ražotāji sāks kooperēties. "Neredzu citu iespēju, kā mazajām saimniecībām izdzīvot, jo pašreiz kooperatīvi arī nevar pieņemt bezgalīgi daudz piena," viņa norādīja. "Varbūt sākumā ražotāji var apvienoties mazākās apvienībās un tad jau veidot lielāku kooperatīvu," viņa teica.
Situācija piena nozarē patlaban ir sarežģīta - industriālajiem produktiem pasaules tirgos cenas ir ļoti zemas, kā arī eksporta apmēri jāsamazina uz valstīm, kurās devalvēta valūta. Savukārt vietējā tirgū līdzās tam, ka tagad patēriņam ir tendence samazināties, problēmas rada lielais lēto citu valstu subsidēto piena produktu importa īpatsvars. Lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem noliktavās veidojas produkcijas uzkrājumi un jāsamazina piena iepirkuma apmēri. Piena ražotājus neapmierina arī zemās piena iepirkuma cenas, kas nesedz pašizmaksu.