"Šodien darbinieku sapulcē esmu spiests paziņot par 18 cilvēku atlaišanu, kas ir puse no visiem darbiniekiem. Diemžēl tas ir vienīgais veids, kā mēģināt saglabāt firmu, jo nav, ar ko nomaksāt nodokļus. Gadā dažādos nodokļos nomaksājam vismaz 50 000 latu, un nekas neatliek investīcijām. Ja agrāk valsts biodegvielas ražotājus atbalstīja, tagad naudas vairs it kā neesot. Tikmēr šī nozare prasa ļoti lielas investīcijas, kuras, godīgi maksājot visus nodokļus, saviem spēkiem "nevar pavilkt"," sacīja uzņēmējs.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informāciju Delta Rīga darbinieku skaits jau pagājušā gada decembrī bija 18 cilvēki. Uzņēmums pērn strādājis ar 6325 latu peļņu salīdzinājumā ar 1,2 miljonu latu peļņu 2010.gadā. Tikmēr neto apgrozījums 2011.gadā krities par 43% un bija 879 847 latu salīdzinājumā ar 1,54 miljonu apgrozījumu 2010.gadā.
Delta Rīga gadā saražo 12 000 tonnu biodegvielas. Uzņēmuma kapitāldaļas pieder Krievijas iedzīvotājiem Krasnijam - 68%, Vasīlijam Jakovļevam - 16%, kā arī Aleksejam Jakovļevam - 16%.
Šajās dienās sākta arī bioetanola ražotnes SIA Jaunpagastā Plus
strādājošo kolektīvā atlaišana. Talsu novada Virbu pagasta esošās
fabrikas darbinieki nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām,
kurā akcentē, ka situācijā vainojama nevis uzņēmuma vadība, bet "formāla
un vienaldzīga ierēdņu attieksme".
Talsu novada domes Tautsaimniecības komitejā nolemts gatavot bioetanola rūpnīcas SIA Jaunpagasts Plus atbalsta vēstuli, lai pievērstu atbildīgo valsts institūciju uzmanību problēmām biodegvielas ražošanas nozarē un konkrētajā uzņēmumā, aģentūru LETA informēja Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs (ZZS).
Ceturtdien, 17.maijā, Talsu novada domes sēdē paredzēts lemt, kā pašvaldība reaģēs uz to, ka Jaunpagasts Plus vadība nepietiekama valsts atbalsta dēļ spiesta sākt strādājošo kolektīvo atlaišanu. "Lemsim, kādā veidā reaģēt. Es ļoti ceru, ka tā būs atbalsta vēstule, kuras tekstu vēl precizēsim, uzklausot deputātu ieteikumus," informēja Krotovs. Rūpnīcas atbalsta vēstuli plānots nosūtīt Ekonomikas ministrijai (EM) un, iespējams, arī Ministru kabinetam (MK). Domes sēdē plānots uzklausīt arī uzņēmuma vadību.
"Lemsim par atbalsta vēstuli, jo mums īsti nav citu mehānismu, kā apelēt pie atbildīgo institūciju vadības sirdsapziņas. Aicināsim institūcijas iedziļināties problēmā un pieņemt atbildīgus lēmumus. Mēs kā pašvaldība nevaram pateikt priekšā, kādi ir iespējamie problēmas risināšanas mehānismi - vai tā būtu Eiropas naudas piesaistīšana [biodegvielas ražošanas nozarei], vai varbūt valsts kā citādi var iesaistīties," skaidroja Krotovs.
Lai gan Talsu novada Virbu pagastā, kur atrodas Jaunpagasts Plus ražotne, darbojas arī laivu ražotne un alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko, tomēr arī Jaunpagasts Plus ir liela un nozīmīga ražotne, kuras slēgšanai būtu "traģiskas un tālejošas sekas", atzina Krotovs. "Tā nav tikai darbinieku problēma, tā ir arī viņu ģimeņu problēma, pašvaldības problēma un izejvielu piegādātāju - vietējo zemnieku - problēma," norādīja pašvaldības vadītājs.
Talsu novada Virbu pagasta iedzīvotāji nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un politiskajām partijām ar aicinājumu palīdzēt risināt problēmu saistībā bioetanola ražotnes Jaunpagasts Plus saglabāšanu.
"Šā gada 24.aprīlī sākta Jaunpagasta Plus strādājošo kolektīvā atlaišana. Tāpēc vēršamies pie prezidenta ar uzaicinājumu ierasties vizītē Virbu pagastā, lai iepazītos ar situāciju, kādā atrodas šejienes iedzīvotāji," teikts vēstulē.
"Slēdzot ražotni un atlaižot strādājošos, lielākā daļa šeit dzīvojošo ģimeņu paliek bez iztikas līdzekļiem. Gadu rūpnīcā netika veikta ražošana, bet cilvēkiem tika nodrošinātas darbavietas un tika saņemta alga. Tagad saņēmām paskaidrojumu par to, ka rūpnīcai ir izredzes izdzīvot, lai pēc dažiem gadiem strādātu bez valsts atbalsta. Taču tam ir vajadzīga politiskā griba vai vismaz interese par izveidojušos situāciju," norādīts vēstulē.
Vēstulē rūpnīcas darbinieki akcentē, ka situācijā vainojama nevis uzņēmuma vadība, bet "formāla un vienaldzīga ierēdņu attieksme".
Kā norāda iedzīvotāji, 2011.gada martā Jaunpagasts Plus uz laiku apturēja ražošanu, jo nebija skaidra valsts tālākā politika attiecībā uz biodegvielas nozari. Visu šo laiku notika sarunas ar Ekonomikas ministriju, tapuši vairāki dokumenti, un tagad ziņojums par situāciju biodegvielas nozarē izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
"Visu šo laiku uzņēmums uzturēja nestrādājošas ražotnes un saglabāja darbavietas. Pērn, neskatoties uz dīkstāvi, nodokļos tika nomaksāts turpat 800 000 latu. Gada sākumā vairāki strādnieki vērsās Virbu pagasta pārvaldē ar lūgumu noskaidrot, cik ilgi stāvēs Jaunpagasta rūpnīca un vai iedzīvotāji var cerēt, ka rūpnīca netiks slēgta. Attiecīgi pašvaldība vērsās pie uzņēmuma, un uzņēmums informēja, ka joprojām notiek sarunas ar Ekonomikas ministriju par to, vai nozare saņems vai nesaņems atbalstu, tāpēc nebija iespējams prognozēt, kas notiks ar ražošanu.
Janvāra sākumā Virbu novada pašvaldība nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, EM, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā informēja par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar Jaunpagasts Plus ražotni.
"Ņemot vērā SIA Jaunpagasts Plus kreditējošo iestāžu prasības, uzņēmumam aprīļa beigās nācās sākt kolektīvās atlaišanas procedūru. Tā kā patlaban jautājums par valsts atbalstu biodegvielas nozarei vēl nav izlemts, strādājošie tomēr nezaudē cerību un savāca parakstus - kopā 861, ar lūgumu valsts pirmajām personām atbalstīt vietējos ražotājus," norādīja Virbu pagasta iedzīvotāju pārstāvji.
Arī Biodegvielas un bioenerģiju asociācijas prezidents Daumants Znatnajs iepriekš Nozare.lv norādīja, ka atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas dara visu, lai biodegvielas nozari "norakstītu".
Znatnajs uzskata, ka, neiedziļinoties nozares problemātikā, neanalizējot biodegvielas ražošanas ietekmi uz tautsaimniecību un tās perspektīvas, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts "nepārtraukti propagandē, ka sākotnējie politikas mērķi nav sasniegti un valstij nav jāiegulda nozarē, kas nespēj darboties patstāvīgi".
Tikmēr Pavļuts iepriekš norādījis, ka valsts nevar turpināt sniegt tiešu
atbalstu biodegvielas ražotājiem. Tiešais valsts atbalsts programmas Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010) gaitā kopumā
bijis 67,2 miljoni latu.