Latvijā ik gadu tiek izlietoti aptuveni 170 miljoni plastmasas pudeļu jeb viens iedzīvotājs "izdzer" gandrīz sešas pudeles mēnesī. Aptuveni četras no tām, pēc statistikas, tiek sašķirotas, bet divas nonāk dabā vai tiek apglabātas atkritumu poligonos. Eiropas Savienības valstu vidū šis rādītājs ir tuvu vidējam. Šonedēļ jau astoto gadu pēc kārtas visā valstī tiek rīkota Zaļā punkta nedēļa ar dažādām akcijām, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, tajā skaitā nedēļas nogalē paredzēta talka, kuras patrons būs Valsts prezidents Valdis Zatlers, un tā tiek pasniegta kā dāvana Latvijai 90 gadu jubilejā. Tiesa, atšķirībā no citiem gadiem šīs akcijas fonā norisinās karsta diskusiju, kuras centrā ir jautājums, vai vajadzētu atteikties no atkritumu šķirošanas par labu depozīta sistēmai.
Kā Diena jau rakstījusi, Vides ministrija paredzējusi ieviest depozīta sistēmu, sākot no 2010.gada, trijiem atkritumu veidiem — plastmasas, stikla un skārda iepakojumam, kas nozīmē, ka veikalā dzērieniem tiek pieskaitīta iepakojuma cena, bet uz ielām ir taras automāti, kuros par tukšajiem iepakojumiem var saņemt naudu. Apspriešanā ir nodots valdības noteikumu projekts. Šāda sistēma ieviesta, piemēram, Igaunijā. Ražotāji ar šādu pavērsienu nav apmierināti, jo lielākā daļa izmaksu par sistēmas ieviešanu gulstas uz viņiem, neapmierināts ir arī uzņēmums Latvijas zaļais punkts, kas piesauc gan atkritumu šķirošanas ieviešanā tērēto naudu, gan depozīta sistēmas ieviešanā paredz taras automātu firmas lobiju. "Zaļais punkts sabiedrības izglītošanā par atkritumu šķirošanu ieguldījis aptuveni divus miljonus latu, bet uzņēmumi un pašvaldības visā Latvijā konteineru iegādē ieguldīja vēl vairāk," apgalvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Undīne Būde. Lielākais atkritumu apsaimniekotājs Rīgā L&T pēdējos piecos gados krāsainajiem konteineriem tērējis vismaz četrus miljonus latu. U.Būde skaidro, ka apsaimniekotāji ir ieinteresēti uzstādīt šos konteinerus, jo var nopelnīt ar šķirotiem otrreiz lietojamiem materiāliem. Tajā pašā laikā Vides ministrija no savas idejas neatkāpjas.
Kā liecina Eiropas Savienības valstu prakse, abas sistēmas var būt efektīvas. Piemēram, šķirošanas ziņā starp Eiropas valstīm viskārtīgākās un čaklākās ir divas Beniluksa valstis — Beļģija un Nīderlande, kurās tiek sašķiroti vairāk nekā 90% izlietoto iepakojumu. Tiesa, arī depozīta sistēma Dānijā un Vācijā rāda līdzīgus rezultātus — ap 90% sašķirotu atkritumu.
Latvijā paredzēts pieņemt lēmumu līdz oktobrim.
Vienīgie PET pudeļu pārstrādātāji Baltijas valstīs iedarbina jauno ražotni
Tikai pirms astoņiem gadiem attīstības ceļu uzsākusī otrreizējo
izejmateriālu pārstrādes industrija Latvijā nupat saņēmusi spēcīgu
grūdienu, polimēru pārstrādātājam PET Baltija investējot jaunajā
ražotnē piecus miljonus eiro. Tas ir pēdējās desmitgades lielākais
ieguldījums otrreizējā pārstrādē, un izskatās, ka tuvākajā nākotnē
citas tik vērienīgas investīcijas šajā nozarē nav gaidāmas, Dienai
apliecināja Izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes
asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Treimanis. Vērtējot pēc
finanšu apgrozījuma, PET Baltija investīcijas Latvijas otrreizējo
izejvielu pārstrādei, skatot kopā plastmasu, papīru un stiklu, ļāvušas
dubultot kopējos apjomus, norāda P.Treimanis.
Ieguldīt, ne tērēt
"Agrāk strādājām 40 cilvēku sastāvā, jaunajā ražotnē darbinieku skaits ir samazināts līdz 25, taču jauda pieckāršota," par investīciju rezultātiem stāsta uzņēmuma direktors Jānis Caune. Vērienīgais angārs Jelgavas biznesa parka teritorijā atbilst klasiskiem ekonomikas kanoniem — modernas tehnoloģijas, augsta pievienotā vērtība, mazs darbaroku skaits. Iepriekš uzņēmums ražojis Vecmīlgrāvī, un, salīdzinot veco rūpnīcu ar jauno lolojumu, J.Caune norāda uz līdzību ar automašīnām. "Vecmīlgrāvis mums bija kā bāzes modelis automašīnām, bet šī rūpnīca jau ir modelis, kas aprīkots ar ādas sēdekļiem, ksenona lukturiem, komfortabls un jaudīgs," ne bez lepnuma saka J.Caune. Šodienas ekonomiskā situācija efektivitātes kāpināšanu izvirzījusi priekšplānā, un rūpnīcas direktors norāda — treknajiem gadiem beidzoties, ja vien uzņēmumam ir kāds "tauku" uzkrājums, tas būtu jāiegulda, nevis jātērē. PET Baltija saviem uzkrājumiem un bankā ņemtiem aizdevumiem pievienojusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus 600 000 latu apmērā, kopumā ieguldot piecus miljonus eiro.
Glābj statistiku
Raizējoties par ražošanas apjomu kritumu Latvijā, jūlija sākumā Mazo
darba devēju un amatniecības konfederācija nāca klajā ar statistiku par
pēdējo gadu, kur uz vispārējā fona ar 22% kritumu mēbeļu ražošanā un
16% kritumu metālu ražošanā kopainu glābj tieši otrreizējo izejvielu
pārstrāde. Pēdējā gada laikā tā augusi par 33%, kopējo ražošanas
kritumu noturot tikai 5% līmenī, informē konfederācija. Vērtējot pēc
apgrozījuma, no otrreizējo izejvielu nozares jaudīgākie ir tieši
polimēru pārstrādātāji, kur bez PET Baltija strādā tādi uzņēmumi kā
Nordic Plast un Ādažu polimēru industrija.
Iekaros jaunus tirgus
No jūnija sākuma testa režīmā un no 8.septembra ar pilnu jaudu PET Baltija ražos kvalitatīvākas PET pārslas, kas uzņēmumam ļaus par katru pārdoto pārslu tonnu vidēji nopelnīt par 200 eiro vairāk nekā līdz šim. "Piecreiz lielāka jauda ir viens no ieguvumiem, bet tikpat nozīmīga ir arī iespēja ražot augstākas kvalitātes pārslas, kas paaugstina produkta galavērtību un krietni paplašina mūsu tirgus," vērtē J.Caune.
Patlaban svarīgākais uzņēmuma galamērķis ir Krievija, tomēr sarežģītās formalitātes un muitas darbs aizkavē produkcijas nogādāšanu, tādēļ rūpnīca nonākusi burtiski viena soļa attālumā no sadarbības sākšanas ar ražotni Šauļos, kas no Jelgavā tapušajām pārslām ražos tā dēvētās preformas jeb PET pudeļu sagataves.
"Vispirms no Jelgavas 150 kilometru uz Šauļiem, tad jau gatavās preformas nonāks atpakaļ uz Latviju, piemēram, pie Cido, no kurām uzņēmums izpūtīs gatavas pudeles un pildīs tajās savus dzērienus," stāsta J.Caune.
Igauņi priekšgalā
Ceļu līdz Jelgavai pudeles mēro pat no Kostarikas, kur to lētā cena atsver transporta izdevumus. Tomēr lauvas tiesu no pārstrādātā PET Baltija iegūst no ziemeļu kaimiņu depozītu sistēmas. No igauņu pudeļautomātiem iegūtās pudeles tīrības ziņā ir paraugs pārējiem piegādātājiem, tādēļ uz iespējām ieviest depozīta sistēmu arī Latvijā J.Caune raugās vislielākajā mērā atbalstoši. Patlaban Igaunijā gada laikā tiek savākts ap 5500 tonnu PET pudeļu, kamēr Latvijā — aptuveni 600, kas veido tikai 2% no rūpnīcā pārstrādātā apjoma.