Pirms četriem gadiem, izveidojot SIA Zeltlejas, pirmos smiltsērkšķu stādījumus desmit hektāru platībā Jelgavas novada Platones pagastā iekopuši dzīvesbiedri Elīna Cēsniece un Eduards Vilks. Šajos gados viņi izveidojuši savu zīmolu Zelt, piedāvājot pircējiem plašu smiltsērkšķu produktu klāstu, palielinājuši smiltsērkšķu platības līdz 24 hektāriem un šogad sagaidījuši pirmo komercražu, jo smiltsērkšķi sāk ražot ogas trešajā ceturtajā gadā.
Diena pie Zeltleju saimniekiem viesojas piektajā ogu ražas novākšanas dienā, kad uz lauka strādā aptuveni 80 nolīgtu darbinieku. Pretēji daudzviet izskanējušajiem apgalvojumiem, ka Latvijā pietrūkst darbaroku ogu vākšanas sezonā, Elīna Cēsniece par palīgu trūkumu sūdzēties nevar, uzņēmums arī izmanto Lauku atbalsta dienesta programmu sezonas lauksaimniecības darbiniekiem. "Šī sezona ir mūsu pirmais lielais izaicinājums. Lai gan sākotnēji bažījāmies par to, kā atradīsim palīgus, un par to, vai pietiks darbaroku, izrādījās, ka strādāt gribošu cilvēku ir daudz. Pie mums piesakās darbā no Jelgavas, Platones, Lielplatones, Elejas – darbinieki paši atrod mūs," stāsta Elīna. Uzņēmuma saimniekiem darbdiena pašlaik sākas sešos no rīta un ilgst līdz deviņiem vakarā. Šosezon ogas jānovāc desmit hektāru platībā.
Astoņas odziņas dienā
Plašā smiltsērkšķu dārza mērogi liek noprast, ka te vajadzīgas čaklas un prasmīgas darbarokas. Cēsniece demonstrē, kā pareizi jānovāc ogas: "Kociņi ir ar ērkšķiem, tas arī apgrūtina ogu novākšanas procesu. Ogas lasa lateksa cimdos, izmantojot kociņā iekārtu otrādi apvērstu lietussargu, jo tam ir plašs diametrs – ogas vienkārši birdina lejā. Šo tehnoloģiju paši pērn izdomājām."
Zeltleju saimniece norāda – dārzs ir īpašs: "Mēs esam smiltsērkšķu eļļas ražotāji. Esam iestādījuši tikai vienas šķirnes smiltsērkšķus, kam ogās ir paaugstināts eļļas saturs. Šīs ogas ir tumšākā krāsā, tās satur vairāk beta karotīna. Starp citu, no 200 kilogramiem ogu var iegūt tikai litru eļļas. Klientiem piedāvājam koncentrētu, simtprocentīgu eļļu – atkarībā no iekšķīga vai ārīga lietošanas veida un nozīmes cilvēki paši var noteikt sev nepieciešamo koncentrāciju, atšķaidot vai sajaucot to ar citiem produktiem vai bāzes eļļām. Taču dienā pietiek ar diviem pilieniem."
No smiltsērkšķiem iegūta eļļa ir bagāta ar antioksidantiem – tie veicina ādas šūnu dalīšanos, kas ir svarīga audu atjaunošanai. Eļļa arī dziedē apdegumus, aizsargā pret sauli un mitrina ādu, turklāt ir bagātīgs E vitamīna avots, bet šis vitamīns palīdz dažādu iekaisuma procesu ārstēšanā. Vēl smiltsērkšķu eļļa plaši tiek pielietota sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvā, kā arī matu kopšanas līdzekļos. To var lietot kā uztura bagātinātāju – tā satur omega-3, omega-6 un omega-9 neaizstājamās taukskābes. "Nav jāmeklē zivju eļļa, jo mūsu pašu audzēts smiltsērkšķis šīs taukskābes satur," teic Elīna un piebilst: "Man šķiet, ka mūsdienās cilvēki bieži vien nedomā par to, ko viņi ēd un kā izskatās, taču ir jāpabaro sevi labi un arī labi jākopj ārīgi, lai varētu starot. Sevi ir jāmīl!"
Smiltsērkšķa ogas satur tādas vērtīgas minerālvielas kā magnijs, dzelzs un kalcijs. Sulā atrodami vairāk nekā 15 dažādu cilvēka organismam vērtīgu mikroelementu, kā arī B grupas, K un PP vitamīni. Elīna norāda arī uz citām vērtīgajām īpašībām: "Ikdienas uzturā iekļaujot smiltsērkšķi, cilvēka organisms saņem vairāk nekā simts labvēlīgu uzturvielu, kas ir pirmās zāles pret saslimšanu! Lai gan pie pirmajām saslimšanas pazīmēm daudzi izvēlas citronu, smiltsērkšķī ir aptuveni 50 reižu vairāk C vitamīna. Jāapēd astoņas odziņas dienā, tad mazinās risks ziemā slimot ar saaukstēšanos! Smiltsērkšķus noteikti vajadzētu iekļaut ēdienkartē, lai paaugstinātu imunitāti."
Pieradināja pie darba
Ideju par smiltsērkšķu dārza izveidošanu Platones pagastā Elīna un Eduards attīstījuši kopā. "Abi esam no Tērvetes. Ideja par eļļas ogu audzēšanu bija pirmā un pamudinošākā, un tikai pēc tam tās realizēšanai atradām zemes platību," stāsta Zeltleju saimniece un norāda uz 18 simtgadīgiem ozoliem, kas kuplo šajā teritorijā. Aptaujājot apkārtējos iedzīvotājus, Elīna izpētījusi, ka XX gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados te bijusi Jelgavas pusē viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām Platkāji, taču vienīgā ēka, kas mūsdienās saglabājusies – 1873. gadā celts pagrabs. Ilgi meklējuši, kas to varētu atjaunot, bet beigās visu darījuši pašu spēkiem.
Elīna ir studējusi agronomiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Savukārt Eduards strādā arī savā otrajā – metālapstrādes uzņēmumā Jelgavā. "Kad iepazināmies ar Eduardu, viņam bija ideja par smiltsērkšķu audzēšanu, un es tai noticēju. Pērn sagaidījām starpražu un izveidojām savu zīmolu Zelt. Gribējām gatavot paši savus produktus ar lielāku pievienoto vērtību un sākotnēji nostabilizēties Latvijas tirgū, bet, kapacitātei augot, raugāmies arī eksporta tirgus virzienā." Zīmola Zelt nosaukums kā darbības vārds nenoteiksmē veidojies, pamatojoties uz Zeltleju kā saimniecības nosaukumu un saimnieku vēlmi augt, attīstīties, plaukt. "Manuprāt, nepārtraukta pilnveidošanās arī ir dzīves jēga," pamato Elīna. Turklāt arī pašu smitsērkšķi mēdz dēvēt par zelta ogu. "Tās labo īpašību dēļ varam palīdzēt cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti," uzsver Elīna.
Taujāta, kāpēc izvēlējusies agronomes profesiju, kur darbs prasa daudz zināšanu, ieguldījuma, kā arī milzīgu pacietību, kas mūsdienu jaunatnei un vispār visu laiku jauniešiem nav raksturīga, Elīna teic, ka būtiskas izrādījušās ģimenes tradīcijas: "Mans vectēvs Aivars Cēsnieks nodarbojas ar graudkopību, viņš devis lielu ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā, jo ir strādājis Lauksaimniecības institūtā. Vectēvs jau bērnībā mani pieradināja pie darba. Ko lika darīt? Bija jāpaveic saimniecības darbi – jāgatavo pusdienas sezonas darbiniekiem, jālasa ogas, jāravē dārzs, jāsaslauka graudi. Darbs bija visu dienu, visu vasaru. Vasarās man nekad nebija tāda brīvā laika, lai es varētu atpūsties jūrmalā. Tā pagāja visa bērnība."
Jau no 18 gadu vecuma Elīna sākusi strādāt vienā no lielākajiem graudkopības uzņēmumiem Zemgalē, kur tika apsaimniekoti divarpus tūkstoši hektāru: "Tas man deva izaugsmes iespējas. Tā kā darbu apvienoju ar studijām, man bija gan teorija, gan prakse. Bet tagad esmu saimniece pati savā saimniecībā! Pagaidām ir 24 hektāri, taču plānojam apstādīt 50 hektārus. Potenciāls ir, un mēs ticam savam mērķim. Un, ja to visu dari sev, gandarījuma ir vairāk."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 21. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!