Tajā pašā laikā ERGO statistika liecina, ka traumas darbā gūst arī biroju darbinieki, pārsvarā tie ir sadzīves negadījumi. Piemēram, dažādas traumas un kaulu lūzumi, kas gūti paslīdot, nokrītot pa trepēm vai biroja krēsla un citām vietām. Tāpat darba traumas ik pa laikam gūst, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā ar darba auto.
Gūto darba traumu ziņā augstā riska grupā ietilpst darbinieki, kuri ikdienā pārvietojas ar darba auto, kā arī tādu amatu pārstāvji kā elektriķi, saimniecības vadītāji.
Speciālisti norāda, ka Latvijā daudzos uzņēmumos raksturīgs sezonāls pieprasījums pēc darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas, īpaši vasarā, kad uz periodu 1 līdz 3 mēneši tiek piesaistīts papildus darbaspēks – palīgstrādnieki, vasaras darba meklētāji un praktikanti.
"Kopumā maldīgs ir priekšstats, ka nelaimes gadījumi darbavietās notiek tikai tādās sfērās, kur iepriekš ir paredzams risks. Ikdienas praksē nereti sastopamas arī tā dēvētās sadzīves traumas, piemēram, paslīdēšana uz tikko mazgātas, slidenas grīdas, gūstot lūzumus," norāda ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
viņš tāpat min, ka atšķirībā no pasaulē ierastās prakses - nelaimes gadījumu apdrošināšanu nodrošināt ikvienam darbiniekam, neatkarīgi no darbības jomas, Latvijas uzņēmējdarbības vidē tā vēl nav kļuvusi par ieradumu, un ļoti bieži tai ir izteikta sezonāla tendence.
Kopumā lielākā ERGO izmaksātā nelaimes gadījuma apdrošināšanas atlīdzība privātpersonai pērn sasniedza 45 000 eiro jeb aptuveni 31 000 latu, kad pēc nelaimes gadījuma cietušais kļuva par invalīdu.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) sniegto informāciju pērn par 32% pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, un kopumā 2011. gadā dzīvību darbavietā zaudēja 33 strādājošie.
Savukārt līdz šogad VDI ir reģistrējusi jau 26 letālus, 76 smagus un 381 vieglu nelaimes gadījumu darbavietā.
"Apdrošināšanas polises nelaimes gadījumiem darbavietā galvenokārt izvēlas darba devēji, kuru darbiniekiem, pildot darba pienākumus, pastāv augstāks nelaimes gadījumu risks. Piemēram, kokapstrādes un būvniecības jomās, drošības sfērā – policija, apsardze, cietumu apsargi, kā arī medicīnas nozarē – ārsti, ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.
Protams, ir nozares, kur nelaimes gadījumu apdrošināšana ir obligāta prasība, piemēram, atsevišķos sporta veidos – motosportā un citās, kur, lai piedalītos sacensības, dalībniekam obligāti ir jābūt nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisei," skaidro I Vismanis.
Tajā pašā laikā apdrošinātāji saskata potenciālu un prognozē pieprasījuma pieaugumu pēc nelaimes gadījumu apdrošināšanas darbiniekiem, īpaši attīstoties ekonomikai un palielinoties aktivitātei uzņēmējdarbības vidē.