Tomēr īpašam optimismam par rūpniecības pieauguma tendenci šobrīd nav pamata, jo praktiski visu rūpniecības pieaugumu maijā ir nodrošinājusi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozare, kuras ražošanas apjomus ietekmē tādi neprognozējami un neregulējami faktori kā, piemēram, laika apstākļi. Savukārt apstrādes rūpniecība, kuras veicināšana Latvijai šobrīd ir stratēģiski svarīgs jautājums, maijā augusi tikai par 0,1%. Joprojām krītas ražošanas apjomi kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā, kas veido ap 20% visas Latvijas rūpniecības - attiecīgi par 9,3% un 4,5%, un šis kritums var negatīvi atsaukties arī uz Latvijas eksporta rādītājiem, kur kokam tāpat ir aptuveni 20% īpatsvars. Savukārt otrajā Latvijai svarīgā nozarē, kuru šobrīd skārušas problēmas ārējos tirgos – zivjrūpniecībā, pēc iepriekšējos mēnešos piedzīvotā straujā krituma šobrīd jau ir iestājusies zināma stabilitāte un maijā ražošanas apjomi ir palielinājušies par 1%. Tāpat kā iepriekš, nozīmīgākā augošā nozare apstrādes rūpniecībā maijā bijusi metālizstrādājumu ražošana, kas palielinājusies par 23,6% un kuras ietekme uz kopējo rūpniecības pieauguma rādītāju ir apmēram procentpunkta vērtībā.
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas viedoklis par rūpniecības rādītājiem
Pēc 0,9% krituma aprīlī, kas bija pirmais atsevišķā mēnesī piedzīvotais rūpniecības kritums pēdējo gadu laikā, Latvijas rūpniecība maijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, atkal palielinājusies par 3,4%. Tas ir augstākais pieauguma rādītājs kopš pagājušā gada oktobra, un Latvija vairs nebūs starp tām nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kurās ražošanas apjomi rūpniecībā samazinās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.